Antonīns Dvoržāks

Antonīns Dvoržāks (čehu: Antonín Leopold Dvořák; dzimis 1841. gada 8. septembrī, miris 1904. gada 1. maijā) bija čehu komponists, romantisma pārstāvis.

Bedržiha Smetanas iesākto tradīciju turpinātājs, arī dažu žanru pamatlicējs- simfonija un instrumentālie koncerti. Mūzika balstīta uz čehu tautas iezīmēm gan melodijas gan ritmikas ziņā (skočna polka furiante). Savā darbā pievērsies dabas tēlojumiem un čehu tautas vēsturei. Viņa mūzikas valoda ir ļoti saprotama, tieša. Uzskatāms par klasisko tradīciju turpinātāju. Viņa draugi bija - Johanness Brāmss, Edvards Grīgs, Pēteris Čaikovskis.

Dzimis nelielā čehu ciematā netālu no Prāgas Nelagozevesā, kur tēvam piederēja krogs. Tur pat pie kāda vijolnieka iemācījās spēlēt vijoli. Tālāk dodas mācīties uz Zlonices pilsētu kur mācījās klavieres altu teoriju, arī ērģeles pie sk. Limena. Vēlāk iestājās Prāgas ērģeļu skolā (tur mācījās Smetana), spēlēja Prāgas baznīcās un altu orķestrī. Rakstīja savus pirmos skaņdarbus simf. ansambļus. 70. gados arī operas, pirmā no tām bija "Alfrēds". Vokāli instrumentālus skaņdarbus, piemēram, oratoriju "Stabat mater", kas bija traģisks darbs, pirms kura Dvoržāks bija zaudējis 3 savus bērnus. 80ie - uzplaukuma periods - saraksta 4 simfonijas. Savu 4.simfoniju sāka datēt kā 1o. Turpina rakstīt arī operas ("Viltīgais zemnieks", "Jakobīnis"), "Husītu" uvertīra, koncerts vijolei ar orķestri, "Slāvu dejas". Šajā laikā sāk nodarboties ar orķestra diriģēšanu un bieži ceļo. Dvoržāks ieguva pasaules slavu jau dzīves laikā. Viņam piedāvāja strādāt par Ņujorkas konservatorijas direktoru un tur strādājot 1892-1895 viņa mūzikā no Amerikas ienāk jaunas vēsmas (indiāņu, nēģeru spiričuēls) - simfonija "No Jaunās pasaules" 90.os - sarakstītas vēl dažas operas. Pēdējā bija "Nāra" - spilgtākā opera no visām. Čehijā strādāja arī Prāgas konservatorijā par pedagogu. Bijis skolotājs nākamajai čehu komponistu paaudzei (J. Suks, D.Nedbals).

***