Antuāns Lavuazjē

Antuāns Lorāns Lavuazjē bija franču ķīmiķis, kurš tiek uzskatīts par mūsdienu ķīmijas pamatlicēju.

Lavuazjē dzimis turīgā franču buržuā ģimenē.

1764. gadā beidzis Parīzes universitātes Juridisko fakultāti. Studējot tieslietas, vienlaicīgi apguvis dabaszinātnes — matemātiku, astronomiju, botāniku, ģeoloģiju, ķīmiju.

1768. gada 18. maijā 25 gadu vecumā Lavuazjē ievēlēts par Parīzes zinātņu akadēmijas ķīmijas adjunktu.

1774. gadā viņš pierādīja, ka gaiss ir salikts gāzu maisījums, ar to sagraujot flogistona hipotēzi un vēl no alķīmiķu laikiem nākušo teoriju, ka gaiss ir viens no pirmelementiem. Kopā ar Žanu Menjē pierādījis, ka ūdens sastāv no skābekļa un ūdeņraža. Šajā un citos darbos Lavuazjē pirmo reizi sistemātiski izmanto kvantitatīvus mērījumus. Lavuazjē daudz darba ieguldījis ķīmisko elementu un vielu klasificēšanā. Devis mūsdienu nosaukumus ūdeņradim un skābeklim. Lavuazjē daudz darbojies arī fizioloģijas jomā, piemēram, pierādījis, ka elpojot tiek uzņemts skābeklis, bet izdalīta ogļskābā gāze.

1778. gadā ievēlēts par akadēmijas locekli, bet no 1785. gada Lavuazjē ir akadēmijas direktors. Franču revolūcijas laikā Lavuazjē veltīja visus spēkus, lai saglabātu akadēmiju, tomēr 1793. gadā akadēmija tika likvidēta.

1791. gada jūnijā Lavuazjē aktīvi atbalstīja "revolūciju"- aizdeva 71 000 livru Pjēram Samuēlam di Pontam de Nemūram, lai iegādātos tipogrāfiju, kas ļautu di Pontam izdot laikrakstu La Correspondance Patriotique. Plāns paredzēja tajā iekļaut gan ziņojumus par debatēm Nacionālajā Satversmes sapulcē, gan Zinātņu akadēmijas dokumentus.

Revolūcijas haoss gan ātri vien izjauca vecākā di Ponta pirmā laikraksta darbību, taču viņa dēls E. I. di Ponts drīz vien nodibināja Le Republicain un publicēja Lavuazjē jaunākos ķīmijas tekstus.

Lavuazjē arī vadīja komisiju, kas tika izveidota, lai izveidotu vienotu svaru un mēru sistēmu, kas 1791. gada martā ieteica ieviest metrisko sistēmu.

Jauno svaru un mēru sistēmu Konvents pieņēma 1793. gada 1. augustā.

 Lavuazjē bija viens no 27 lielajiem lauksaimniekiem, kuri pēc konventa rīkojuma visi bija jāaiztur. Lai gan īslaicīgi slēpās, 1793. gada 30. novembrī viņš pats padevās Portrojālas klosterī nopratināšanai. Viņš apgalvoja, ka daudzus gadus nav darbojies šajā komisijā, tā vietā veltot sevi zinātnei.

Franču revolūcijas laikā Lavuazjē veltīja visus spēkus akadēmijas saglabāšanau, tomēr 1793. gadā tā tika likvidēta.

Pats Lavuazjē tika izslēgts no Svaru un mēru komisijas 1793. gada 23. decembrī kopā ar matemātiķi Pjēru Simonu Laplasu un vairākiem citiem komisijas locekļiem politisku iemeslu dēļ.

Lavuazjē darbojies arī nodokļu iekasēšanas jomā (bijis nodokļu atpircējs). Šī un citas politiskās un ekonomiskās aktivitātes Franču revolūcijas laikā Lavuazjē kļuva liktenīgas — 1794. gadā revolucionārais tribunāls Lavuazjē piesprieda nāvessodu un giljotinēja.

Lavuazjē lielāko daļu savu ienākumu no nodokļu atpirkšanas veltīja zinātnei.