Arvīds Draviņš

"Imants Tamsons laikrakstā „Talsu Vēstis” rakstīja: Žaņa un Matildes dēls Arvīds dzimis 1909. gada  jūlijā Valdgales pagastā. Arvīds 1924. gadā pabeidza Valsts Talsu 6 klašu pamatskolu, 1930. gadā – Valsts Talsu ģimnāziju. Pēc radiotelegrafistu kursiem Avīds Draviņš sāka jūrnieka gaitas uz Latvijas tirdzniecības kuģiem. Vispirms uz kravas tvaikoņa „Aija”, kas veica reisus Baltijas jūras ostās Rīga–Ventspils–Liepāja. Pēc tvaikoņa „Aija” bojāejas iepretim Rojai, ap desmit jūras jūdžu attālumā no krasta, kuģu ceļā 1937. gada 2. februārī. Pēc tam viņš dažus reisus gāja jūrā uz kravas tvaikoņiem „Rāmava” un „Sigurds Faulbaums”. 1939. gadā šī tvaikoņa īpašnieks Maksis Faulbaums izbrauca uz Vāciju un savas rēderejas „Maksis Faulbaums” darbību pārcēla uz Štetīni. Arvīds Draviņš turpināja radiotelegrāfista darbu uz tvaikoņa "Tautmīla", ko 1940. gada 29. janvārī sabombardēja Vācijas lidmašīnas. Laikraksts „Rīts” 1940. gada februārī rakstīja:„Arvīdu Draviņu apbedīja Anglijā, Great Yarmouth Hemsby kapsētā.” (No biedrības "Aleksandra Pelēča lasītava" 2017. gadā izdotās grāmatas  "Talsu namu stāsti")

Latvijas kuģniecības sabiedrība saņēmusi papildziņas par Ziemeļjūrā sabombardētā Latvijas tvaikoņa «Tautmīla» un tā komandas likteni. Lielākā kuģa komandas daļa sasniegusi Anglijas krastus, bet sabiedrībai trūkst ziņas par  7 komandas locekļiem. ie septiņi latviešu jūrnieki ir: radiotelegrāfists Arvīds Draviņš, vecākais mehānniķis Herberts Mūrnieks, bunkmanis Jānis Gailis, kurinātāji Eduards Jansons un Edgars Zīverts, ogļu padevējs Pēteris Smidberģis un pavārs Jānis Zemītis. Tvaikonis «Tautmīla» nav nogrimis, bet uzviltots sēklī.

Avots: Kurzemes vārds, 31.01.1940

«Tautmīlas» kapteinis telegrafējis kuģa īpašniekiem, ka vakar dažas jūdzes no Jarmutas piekrastes izskalots Latvijas jūrnieka, «Tautmīlas» radiotelegrafista Arvīda Draviņa līķis. Kuģa vadība ziņo, ka Draviņu apbedīs kopā ar Vili Gaili luterāņu kapos Anglijā. Tagad vēl trūkst ziņu par pieciem pazudušiem tvaikoņa cilvēkiem. Kuģi no sēkļa būs iespējams atbrīvot tikai paisuma laikā, kas sagaidāms ap 15. februāri.

Avots: Brīvā zeme, 13.02.1940

Rīts, Nr.30 (31.01.1940)
Viens matrozis saglabā "Tautmīlu" savai rederejai
Telegrama "Rītam"
A. Londonā, 30. janvarī. Jarmutas zvejnieki šodien piedzīvoja lielu pārsteigumu, ieraugot uz klintīm izsviestā tvaikoņa "Tautmīla" klāja vīru baltā mētelī. Zvejnieki tam tūliņ steidzās palīgā, jo, kaut gan vīrs nekustējās, tomēr bija vērojams, ka tas dzīvs. Zvejniekiem sasniedzot tvaikoni, vīrs mētelī pacēla roku un sauca:"Hallo You!"
IZrādijās, ka kāda vācu lidmašīnas bumba kritusi latviešu jūrnieka tuvumā un pasitusi to gar zemi. Citiem glābjoties, viņš palicis neievērots, jo nokritis kādā ejā un tā atstāts savam liktenim. Pusnosalis pagājušā naktī viņš tomēr atžilbis, piecēlies un pārmeeklējot visu kuģi atradis, ka ir vienīgais palicējs. Viņš sev uzvārijis karstu tēju un kaut gan ticis drudža mocīts, saģērbis mugurā, cik vien spējis.
Cik jūsu līdzstrādniekam izdevās noskaidrot, uz "Tautmīlas" atrastais jūrnieks ir 23 g. v. vecākais matrozis Augusts Adlers. Lai nenosaltu gaidot glābēju, viņš savilcis mugurā dungiņus, svētdienas uzvalku, mēteli un ietinis savu galvu palagā, bet apjozies dvieļiem. Tā no tālienes acīmredzot palicis iespaids, ka uz avarējušā tvaikoņa stāv vīrs baltā mētelī. Tvaikonim viļņos šūpojoties, Adlers mēģinājis stāties pie stūres rata, bet stūre bumbu bojāta neklausījusi. Arī katla telpās pilnīgi izdzisušas krāsnis, citādi kuģis, kaut gan stipri bojāts, tomēr bijis spējīgs bez sūkņu palīdzības pilnīgi noturēties virs ūdens.
Augusta Adlera stāstu ievieto šovakar Londonas laikraksti, sniedzot papildziņas par vācu bumbvedēju uzbrukumiem. "Daily Sketch" raksta, ka "Tautmīlai" uzbrukušas 2 lidmašīnas un nomesto bumbu skaits pārsniedzis 20. Gan tikai 8 kritušas tvaikoņa tuvumā vai arī uz klāja. Bumbas nebijušas visai spēcīgas, jo eksplozijas skaņas vairāk atgādinājušas rokas granatu sprādzienu.
Netālu no Jarmutas šodien izskalotas viena no "Tautmīlas" glābšans laivām. Jūrnieki tanī nav atrasti un līdz ar to zudušas gandrīz visas cerības par 7 kuģa ļaužu izglābšanos. Tie ir radiotelegrafists Arvīds Draviņš, vecākais matrozis Herberts Mūrnieks, dunkimens Jānis Gailis, pirmās šķiras kurinātajs Eduards Jansons un Edgars Zīverts, ogļu padevējs Pētwris Šmitberģis un pavārs Jānis Zemītis.
Uz notikuma vietu izbraucis "Tautmīlas" kapteinis Dreimanis. Izrādas, ka vecākā matroža Augusta Adlera palikšanai uz tvaikoņa bijusi liela nozīme. Pēc jūras likumiem atrodoties uz tvaikoņa viņš savai rederejai Latvijas kuģniecības sabiedrībai saglabājis "Tautmīlas" īpašuma tiesības.
J. V.

Rīts, Nr.30 (31.01.1940)
"Tautmīla" nav nogrimis
Jau vakar ziņojām, ka Ziemeļjūrā kāda vācu lidmašīna bombardējusi Latvijas tvaikoni "Tautmīla", pie kam daļai komandas izdevies izglābties, bet par astoņiem cilvēkiem ziņu trūkst. Šo angļu laikrakstu sniegto ziņu vakar apstiprināja arī kuģa kapteiņa rederejai atsūtītā telegrama. Nepareiza izrādijusies vienīgi angļu laikrakstu sniegtā ziņa, ka kuģis braucis ar kravu. "Tautmīla" atradies ceļā bez kravas.
Vakar pēcpusdienā Latvijas kuģniecības sabiedrība saņēmusi telegramu, ka "Tautmīla" nav nogrimis, bet straume un vējš bumbu bojāto tvaikoni iznesuši krastā pie Meiland Walkotas, Jermontas ostas tuvumā. Acīmredzot, lidmašīnu mestās bumbas tvaikonim bojājumus nodarijušas tikai virsūdens daļā.
Tāpat iespējams, ka uz kuģa vēl atrodas arī daļa no pazudušiem jūrniekiem, Redereja tāpēc nekavējoties devusi rīkojumu kapteinim cik ātri vien iespējams doties uz kuģa un sniegt iespējamo palīdzību tur esošiem ļaudīm, kā arī pārņemt kugi savā rīcībā. Redereja tuvākas ziņas par kuģa stāvokli cer saņemt šodien.
Rederejai izdevies konstatēt arī visu to jūrnieku vārdus, par kuru likteni vēl nav ziņu. Tie ir radiotelegrafists Arvīds Draviņš, vecākais matrozis Herberts Mūrnieks, mechaniķa palīgs Jānis Čailis, pirmās šķiras kurinātājs Eduards Jansons un Edgars Zīverts, ogļu padevējs Pēteris Šmitberģis un pavārs Jānis Zemītis.

Kurzemes Vārds, Nr.24 (31.01.1940)
Latvijas kģniecības sabiedrība saņēmusi papildziņas par bombardētā Latvijas tvaikoņa "Tautmīla" un tā komandas likteni. Lielākā kuģa komandas daļa sasniegusi Anglijas krastus, bet sabiedrībai trūkst ziņas par 7 komandas locekļiem. Šie septiņi latviešu jūrnieki ir: radiotelegrafists Arvids Draviņš, vecākais mechaniķis Herberts Mūrnieks, bunkmanis Jānis Gailis, kurinātāji Eduards Jansons un Edgars Zīverts, ogļu padevējs Pēteris Šmidberģis un pavārs Jānis Zemītis. 
Tvaikonis "Tautmīla" nav nogrimis, bet uzvilkts sēklī.
Kuģniecības sabiedrība, kurai pieder no vācu lidmašīnām bombardētais tvaikonis "Tautmīla", vakar vakarā saņēmusi telegramu, ka tvaikonis nav nogrimis, bet straume un vējš to iznesis krastā Jarmutas ostas tuvumā. Lidmašinu mestās bumbas tvaikonim nodarijušas bojājumus tikai virsdaļā.
No Londonas ziņo: Kad Jarmutas zvejnieku bari steidzās pie krastā izsviestā latviešu tvaikoņa "Tautmīla", tvaikoņa klājā tie ieraudzīja kādu kuģa apkalpes vīru. Tas izrādijās par vecāko matrozi Augustu Adleru. Pēc jūras likuma, atrodoties uz kuģa, viņš savai rederejai izglābis tvaikoņa īpašuma tiesības.
Jūrnieks paskaidrojis, ka citiem glābjoties, viņš palicis neievērots, jo nokritis kādā ejā un tā atstāts savam liktenim. Vēlā naktī viņš tomēr atžilbis un pārmeklējot visu kuģi, atradis, ka ir vienīgais palicējs. Glābjoties no aukstuma, viņš savilcis mugurā visas drēbes, kādas vien uz kuģa bija iespējams atrast un tā līdz ar tvaikoni nokļuvis krastā.
Uz tvaikoņa "Tautmīla" nomestas pavisam vairāk kā 20 bumbas, no kurām tikai 8 kritušas tvaikoņa tuvumā vai arī uz tvaikoņa klaja. Bumbas nebijušas visai spēcīgas.
Rakstot par vācu bumbvedēju uzbrukumiem Anglijas piekrastē, Londonas laikraksti paredz, ka līdzīgi uzbrukumi atkārtošoties. Vāvieši acimredzot, vēloties minu kara vietā uzsākt gaisa karu, lai tā paralizētu jūras satiksmi Anglijas piekrastē.

Brīvā Zeme, Nr.25 (31.01.1940)
Pēc bumbvedēju uzbrukuma tvaikonis "Tautmīla" uzdzīts sēklim
Vācu lidmašīnu uzbrukums mūsu tvaikonim "Tautmīla" risinājies ilgāku laiku. Tikai tad, kad kuģi atstājis pēdējais cilvēks un tie aizīrušies tālu jūrā, bumbvedēji pārstājuši kuģi apmētāt bumbām.
Atstāts viļņu un veju varā, tvaikonis dzīts uz Anglijas piekrasti un uzmests sēklī netālu no Jarmutas. 
Kuģa klājā zvejnieki ieraudzījuši vīru baltā tērpā. Izrādījās, ka kāda lidmašīnas bumba kritusi jūrnieka tuvumā un pasitusi to gar zemi. Citiem glābjoties, viņš palicis neievērots, jo nokritis kādā ejā. Naktī atžilbis, piecēlies un, pārmeklējot kuģi, atradis, ka viņš tur vienīgais. Šis jūrnieks ir 23 g. v. vecākais matrozis Augusts Adlers. Lai nenosaltu, viņš apvilcis vairākus darba tērpus, mēteli un vēl ietinies palagā un dvieļos. Adlers mēģinājis griezt stūri, bet tā bijusi bumbu bojāta un nedarbojusies. Kaut gan kuģis stipri bojāts, tas turējies virs ūdens un maz pamazām viļņi to nesuši krastam tuvak. Ādlera stāstu jo plaši ievieto Londonas laikraksti, sniedzot papildus ziņas par vācu bumbvedēju uzbrukumiem. "Tā "Daily Sketch" raksta, ka "Tautmīlai" uzbrukušas 2 lidmašīnas un nomests vairāk kā 20 bumbu. Tikai 8 no tām kritušas tvaikoņa tuvumā vai uz klāja. Vakar netālu no Jarmutas izskalota arī viena no "Tautmīlas" glābšanas laivām. Pārmeklējot laivu, tur starp brezentiem atrasts kāda 30 g. v. jūrnieka līķis. Domājams, ka nelaimīgais ir tas jūrnieks, kuru laivā ielēcot skārusi kāda bumba. Tādu ainu ievērojuši arī pārējie tvaikoņa komandas locekļi, kas īrušies prom otrajā glābšanas laivā. Bez šī jūrnieka zuduši vēl seši, un arī tos var uzskatīt par bojā gājušiem. Zudušie ir radiotelegrafists Arvids Draviņš, vecākais matrozis Herberts Mūrnieks, dunkimens Jānis Gailis, pirmās šķiraskurinātājs Eduards Jansons un Edgars Zīverts, ogļu padevējs Pēteris Šmitberģis un pavārs Jānis Zemītis. 
Latvijas kuģniecības sabiedrība vakar pēcpusdienā saņēma no avarējušā tvaikoņa kapteiņa Dreimaņa otru telegramu, kurā viņš ziņo, ka stājies sakaros ar Latvijas sūtniecību Londonā. Redereja savukārt devusi rīkojumu kapteinim, lai tas stātos pie kuģa glābšanas. Par Adlera izglābšanos redereja nav vēl saņēmusi nekādas ziņas. Pēc jūras likumiem atrodoties uz tvaikoņa Adlers savai rederejai saglabājis "Tautmīlas" īpaašuma tiesības. Likums nosaka - ja kāds svešs cilvēks atrod jūrā kuģi, tas saņem pusi no tā vērtības. Šinī gadījumā apstākļi visai sarežģīti, jo Adlers nav vis kuģi atradis jūrā peldam, bet ir viens no tās komandas locekļiem. Par pazudušo jūrnieku piederību kuģa rederejai nav nekādu noteiktu ziņu, jo kuģis, uzturēdamies ārzemju ostās, mainījis savu komandas sastāvu.
Tvaikonim "Tautmīla" šī avarija nav pirmā. Priekš dažiem gadiem kuģis pārcieta sevišķi baigus brīžus Ziemeļjūrā. Toreiz vēlā rudenī izcēlās orkanam līdzīga vētra un daudzi  kuģi gāja bojā. Arī "Tautmīla" ieguva lielākus bojājumus. Vētra pilnīgi salauza tās stūri un kuģis bija padots viļņu varai, kas to nemitīgi dzina uz Anglijas piekrasti. Arī toreiz "Taautmīlu" vadīja kapteinis Dreimanis. Pateicoties viņa lielajiem piedzīvojumiem, "Tautmīlu" izdevās izglābt.

Jaunākās Ziņas, Nr.25 (31.01.1940)
Bez vēst pazudši 7 tvaikoņa "Tautmīla" jūrnieki
(..) No tv. "Tautmīla" pazudušiem kuģa ļaudīm - radiotelegrafists Arturs Kārlis Draviņš dzimis 1909.g. Laidzes pag., beidzis pasta-telegr. dep-ta radiotelegrafistu kursus. Uz tv. "Tautmīla" strādā no 1939. g. 1. augusta. Vec. matrozis Herberts Jānis Mūrnieks dzimis 1902. g. Skultes pag. Priedīšos. Uz kuģiem sācis braukt jau 1930. g. Atstāj apgādājamu tēvu. Dunkemanis Jānis Voldemārs Gailis dzimis 1913. g. Duntes pag. Uz jūras brauc no 1934. g. 1. šķ. kurinātājs Eduards Voldemārs Jansons dzimis 1909. g. Bulduros. Kā kurinātajs jau vairākus gadus braucis uz citiem kuģiem, bet no pag. gada 1. augusta uz tv. "Tautmīla". Atstāj bez apgādnieka 70 g. v. māti. 1. šķ. kurinātajs Edgars Augusts Zīveerts dzimis 1915. g. Liepājā. Kā ogļu padevējs un kurinātājs braucis uz kuģiem no 1933. g. Ogļu padevējs Pēteris Antons Šmidberģis dz. 1920. g. Braucis kā apkalpotājs un ogļu padevējs uz tv. "Ciltvaira" un "Tautmīla". Pavārs Jānis Zemītis dzimis 1900. g. Līves pagastā. Uz kuģiem braucis jau vairākus gadus. 
 

Brīvā Zeme, Nr.26 (01.02.1940)
"Tautmīla" bombardēšanā smagi cietis
Dzīvas pārrunas angļu aprindās izsaucis Latvijas kuģa "Tautmīlas" dramatiskais liktenis. Netālu no Gritjarmutas izskalots 27 g. v. dunkimena Jāņa Gaiļa līķis. Viņu apbedīs kādā turienes kapsētā. Izglābtie jūrnieki vel joprojām atrodas Grītjarmutā un no turienes "Tautmīlas" kapteinis Kārlis Dreimanis sūta telegramas savai rederejai. Šorīt redereja no kapteiņa saņēmusi jau piekto telegramu. Tajā vēstīts, ka viņš jau pāris reižu ar lietpratējiem ieradies uz sēkli izskalotā tvaikoņa un atzinis, ka kuģi iespējams atremontēt, tikai nav zināms, kur to izdarīs. Anglijas kuģu būvētavas patlaban ļoti nodarbinātas savu kuģu jaunbūvēs un remontos. Laika apstākļi tagad Anglijas piekrastē ļoti labvēlīgi kuģa glābšanai. Ja vien pagūs noorganizēt glābšanas darbus, tad "Tautmīlu" no sēkļa jau novilks tuvākās dienās. Bombardēšanā "Tautmīla" smagi cietis. Uz kuģa izcēlies ugunsgrēks, un tā iekšiene, sevišķi kreisā puse, stipri izdegusi. Uguns plosījusies arī kuģa ogļu bunkuros. Zaudējumu apmerus pilnīgi varēs nosacīt tikai pēc kādas nedēļas, kad lietpratēju komisija būs kuģi vispusīgi apskatījusi.
Latvijas kuģniecības sabiedrība devusi rīkojumu kapteinim, sniegt vēl tuvākus paskaidrojumus par kuģa ļaužu un tvaikoņa stāvokli. Rederejai vēl aizvien nav nekādu ziņu par tvaikoņa vecākā matroža Ādlera izglābšanos uz kuģa.
Mūsu jūrnieku aprindās izskan dziļa līdzjūtība par bojā gājušiem jūrniekiem. Daudzi no zudušiem ir nevien pazīstami, bet pat bērnības draugi mūsu redzamākiem jūrniecības darbiniekiem. Ļoti atzinīgi par zudušo radiotelegrafistu Arturu Draviņu izsakas Rīgas ostas kapteinis Fr. Dambeskalns, kas viņu pazinis jau no bērnu dienām un sevišķi izceļ tā lielo centību un nodošanos jūrnieka gaitām.
Lai vēl vairāk gādātu par mūsu jūrniekiem, jūrniecības departaments izdevis noteikumus par cilvēku drošību uz tirdzniecības kuģiem starptautiskos braucienos. Turpmāk kuģu glābšanas laivās obligatoriski jānovieto vilnu kamzoļi un ūdensblīvi mēteļi, vismaz pusei no laivās novietojamo cilvēku skaita. Tas nepieciešami, lai nelaimes brīdī steidzīgi glābjoties un nepagūstot līdzi ņemt siltas drēbes, jūrnieki glābšanas laivā nenosaltu.

Jūrnieks, Nr.2 (01.02.1940)
Lidmašīnu uzbrukums tvaikonim "Tautmīla".
Laikraksti ziņo, ka niknu vācu lidmašīnu uzbrukumu piedzīvojis Latvijas tvaikonis "Tautmīla". Uzbrukums noticis š. g. 29. janvārī Ziemeļjūrā netālu no tv. "Everene" bojā ejas vietas. 15. jūrniekus un kuģa kapteini ar viņa kundzi uzņēmis no glābšanas laivas un nogādājis ostā kāds angļu patruļkuģis. Notikuma norisi laikraksti apraksta sekojoši:
Uzbrukums notika plkst. 10 rītā. Bez brīdinājuma vacu bumbvedējs nometa pavisam 12 bumbu. Kuģa ļaudis ieraudzija bumbvedēju tikai tad, kad divas bumbas jau bija iekritušas kuģī. Pēc kapteiņa K. Dreimaņa domām, vācu pilotam vajadzēja saskatīt kuģa piederību, jo abos sānos tam bija uzkrāsots kuģa un valsts nosaukums un uz kuģa plivinājās vairaki Latvijas karogi. Bumbvedējs lidoja pavisam zemu, gandrīz skārdams mastus. Viena bumba iekrita mašīnu telpā, no kurienes tūdaļ izšāvās liesmas un milzīga tvaika strūkla. Ar pārcilvēcīgām pūlēm jūrnieki mēģināja nolaist glābšanas laivu. Bet bumbveddējs atgriezās, un otra nomestā bumba sadragāja nolaižamo ierīci. Glābšanas laiva ar vienu jūrnieku iegāzās ūdenī. Daži izlēca jūrā, lai peldus sasniegtu glābšanas laivu, bet tā drīz nozuda acīm, un arī peldētāji pazuda lielajos viļņos. Ar pūlēm izdevās nolaist otru glābšanas laivu. Kuģa pavārs pēdējā brīdī ieskrēja kajītē paņemt drēbes, bet šai mirklī kajītē iekrita bumba, kuras sprādziens pavāru nogalināja. Arī glābšanas laivas tuvumā nokrita divas bumbas. Pirmo glābšanas laivu ar vienīgo jūrnieku, kas tanī atradās, ilgi meklēja angļu patruļkuģi bet neatrada; otru glābšanas laivu atrads netālu no Norfolkas. No izglābtiem jūrniekiem 2 ievainoti un atrodas slimnīccā.
Rīgā saņemtas ziņas, ka tvaikonis "Tautmīla" pēc bombardēšanas nav nogrimis, bet tikai bojāts un ievilkts tuvākā osta.

Brīvā Zeme, Nr.28 (03.02.1940)
"Tautmīlas" jūrnieku apbedīs Anglijā
Latvijas kuģniecības sabiedrība vakar saņēmusi no "Tautmīlas" kapteiņa K. Dreimaņa telegramu ar lūgumu, lai redereja sniegtu tuvākus norādijumus vai jūrnieka Gaiļa mirstīgās atliekas pārvest Latvijā vai arī apglabāt Anglijā. Tā kā pārvešana uz Latviju patreizējos apstākļos tikpat kā neiespējama, tad redereja šodien telegrafiski paziņos, lai nelaimīgo apbedītu svešumā. Sabiedrība visu laiku pūlējusies sazināties arī ar nelaiķa piederīgiem, bet līdz šim taam nav izdevies. Pēc Rīgas ostas veteršauta ziņām Jānis Voldemars Gailis, kas dzimis 1913. gada 19. jūlijā, Duntes pagastā, jūrnieka gaitas sācis jau no 1934. gada 24. septembra. Vispirms braucis uz tvaikoņa "Bārtava", tad uz kuģa "Saule", bet no 1938. gada pavasara kā kurinātājs uz "Tautmīlas". Tur Gailis vispirms strādājis par kurinātaju, bet no pagājušā gada 16. aprīļa paaugstināts par dunkimenu - mechaniķa palīgu. Vateršautā jūrnieku grāmatiņu no jauna izņēmis 1937. gada 11. novembrī, kur par savu pastāvīgo dzīves vietu norādījis Rīgu, Matīsa ielu 101, dz. 1a.

Brīvā Zeme, Nr.36 (13.02.1940)
"Tautmīlu" no sēkļa vares atbrīvot tikai 15. februarī
"Tautmīlas" kapteinis telegrafējis kuģa īpašniekiem, ka vakar dažas jūdzes no Jarmutas piekrastes izskalots Latvijas jūrnieka "Tautmīlas" radiotelegrafista Arvīda Draviņa līķis. Kuģa vadība ziņo, ka Draviņu apbedīs kopā ar Vili Gaili luterāņu kapos Anglijā. Tagad vēl trūkst ziņu par pieciem pazudušiem tvaikoņa cilvēkiem. Kuģi no sēkļa būs iespējams atbrīvot tikai paisuma laikā, kas sagaidams ap 15. februari.

Jaunākās Ziņas, Nr.36 (13.02.1940)
Izskalots otrs tv. "Tautmīla" bombardēšanas upuris
Bombardētā un sēklī izsviestā Latvijas tvaikoņa "Tautmīla" kapt. Dreimanis atsūtījis Rīgā telegramu, ka Jarmutas piekrastē, Anglijā, vakar izskalots kuģa radiotelegrafista Arvīda Draviņa līķis. No pazudušajiem 7 kuģa ļaudīm vēl nav atrasti 5. Nelaiķis Draviņš bija 30 g. vecs; dzimis Talsos, kur vēl tagad dzīvo viņa tēvs. Draviņa mirstīgās atliekas paredzēts apbedīt tuvākos kapos blakus kuģa dunkemaņa Jāņa Gaiļa atdusas vietai. Tv. "Tautmīla" atbrīvošanas darbi līdz šim nav devuši panākumus. Cerams, ka kuģi izdosies atbrīvot ap 15. februari, kad jūras paisums sasniedz augstāko pakāpi. Nogrimušā Latvijas tv. "Everene" komanda 2 citos kuģos izbraukusi no Anglijas uz Latviju, bet kuģi Kategatā iestrēguši ledū.

Talsu Vārds, Nr.65 (15.02.1940)
Latvju jūrnieka traģedija
Bombardeta un sēkli izsviestā Latvijas tvaikoņa "Tautmīla" kapteinis atsūtijis Rīgā telegramu, ka pirmdien Jarmutas piekrastē, Anglijā, izskalots malā radio telegrafista Arvida Draviņa līķis. Kā zinams, nelaiķis bija talsinieks, pazīstams kā centīgs un apdāvināts jauneklis, beidzis Talsos ģimnaziju. Viņu apglabās Anglijas piekrastē, blakus otram bombardēšanas upurim J. Gailim. Pēc sava dēla skumst sirmie vecaki Talsos. Vieglu dusu tālajā svešumā!

Jaunākās Ziņas, Nr.37 (15.02.1940)
Vētra apgrūtina tv. "Tautmīla" glābšanu
Anglijas piekrastē bombardētā un sēklī izsviestā Latvijas tvaikoņa "Tautmīla" kapteinis Dreimanis atsūtījis Rīgā telegramu, ka līdzšinējie kuģa glābšanas darbi palikuši bez panākumiem. Jūrā bieži plosoties vētra, un viļņi pamazām dzenot kuģi aizvien tuvāk krastam, tā ka kuģa glābšana kļūstot sarežģītāka. Paisuma laikā viļņi dauzot kuģi pret jūras gultni un varot to stipri sabojāt. Visa izglābtā komanda tagad uzturoties uz kuģa. Telpu apsildīšanai vienā no katliem pacelts tvaiks, un kuģa ļaudis strādājot pie bombardēšanas laikā nodarīto bojājumu izlabošanas.

Rīts 1940.02.18 
Traģiskā nāvē miris "Tautmīla" radio telegrāfists Arvīdi Draviņs Apbedīts Anglija, Great Yarmouth'a Hemsby kapos. Latvijas Kuģniecības Sabiedrība

Rīts, Nr.54 (24.02.1940)
"Tautmīla" novilkts no sekļa
Latvijas kuģniecības sabiedrība vakar saņēmusi "Tautmīlas" kapteiņa telegramu, kurā tas vēsta, ka pēc ilgām pūlēm "Tautmīlu" beidzot izdevies no sēkļa novilkt. Pagaidām vēl nav izšķirts, uz kurieni kuģis dosies remontā. Kuģa zemūdens daļā nekādi bojājumi pagaidām nav konstatēti, bet virsbūve lidmašīnu uzbrukuma laikā stipri cietusi.

Jūrnieks, Nr.3 (01.03.1940)
Tv. "Tautmīla" 25 dienas vētras un viļņu varā uz sēkļa.
Rīgā saņemtas tuvākas ziņas par tv. "Tautmīla" stāvokli pēc vācu bumbvedēja uzbrukuma kuģim Ziemeļjūrā. Kā jau žurnalā "Jūrnieks" ziņots, viena no kuģa laivām ar matrozi - 26 g. veco ventspilnieku Bruno Adleri no bumbas sprādziena iegāzās jūrā. Pēc dažām stundām laiva tika piedzīta pie kuģa un Adlers, redzēdams, ka liesmas aprimušas, uzkāpa uz tvaikoņa, kur viņš kā vienīgais komandas pārstāvis atradās līdz glābšanas tvaikoņa ierašanai. Šim faktam kuģa glābšanas apstākļu noskaidrošanai būs ļoti svarīga nozīme, jo caur to Adlers kuģi pasargājis rēderejai un uz to nevar pretendēt cits.
Kuģa radiotelegrafista Artura Draviņa un dunkivīra Jāņa Gaiļa līķi pēc dažām dienām bija izskaloti Jarmutas piekrastē un svinīgi apglabāti Jarmutas Hemsby kapos.
Nelaiķis Arturs Draviņš dzimis 1909. g. Talsos, kur vēl tagad dzīvo viņa tēvs. Jānis Gailis dzimis 1913. g. Duntes pagastā.
Par pārējiem pazudušiem Herbertu Jāni Mūrnieku, dzim. 1902. g. Skultes pag. Priedīšos, kurš atstāj apgādājamo tēvu, I šķ. kurin. Eduardu Jansonu, dzim. 1909. g. Bulduros, atstāj apgādājamo 70 g. v. māti, I šķ. kurinātaju Edgaru Zīvertu, dzim. 1915. g. Liepājā, ogļu padevēju Pēteri Šmidberģi, dzim. 1920. g., un pavāru Jāni Zemīti, dzim. 1900. g. Līves pag. - nav ziņu un tādēl nav cerības, ka viņi varētu būt izglābušies. 
Angļu glābšans sabiedrības kuģiem 23. februarī izdevās "Tautmīlu" no sēkļa atbrīvot un ievest vienā no tuvākām ostam. Cik līdz šim noskaidrots, kuģa korpuss nav cietis. No bumbu sprādzieniem izpostīts kuģa klājs un kuģa virsbūves. Kāda lidmašīnas nomestā bumba sprāgusi ogļu bunkurā, un daļa ogļu sadegusi. Mašīnu telpā sabojātas dažas caurules. Tiek vestas sarunas ar kuģu būvētavām par tvaikoņa remontu. Tv. "Tautmīla" apdrošināts Fin. min. apdrošināšanas uzņēmumā par $45.000. Uzbrukuma laikā "Tautmīla" atradās braucienā Ziemeļjūrā bez kravas.
Brīvā Zeme, Nr.69 (28.03.1940)
29. janvārī Ziemeļjūrā dramatiskos apstākļos vācu bumbvedēji bombardēja mūsu 3724 bruto tonnu lielo tvaikoni. Uzbrukuma laikā gāja bojā sekojošie kuģa komandas locekļi: Arvīds Draviņš, Herberts Mūrnieks, Jānis Gailis, Eduards Jansons, Edgars Zīverts, Pēteris Šmidberģis un Jānis Zemītis. Vēlāk jūra vienu no nelaimīgajiem izskaloja, bet vēl kādu atrada mirušu krastā izskalotā glābšanas laivā. Abus nelaimīgos apbedīja Anglijā. Dzīvi palikušie komandas locekļi pēc bombardēšanas kuģi nekavējoties atstāja un tas turpināja klīst pa jūru līdz nākošās dienas straume un vētra to piedzina Anglijas piekrastē pie Jarmutas. Kuģi izdevās novilkt no sēkļa un novietot kādā Anglijas ostā. Kuģa komanda vēl aizvien nav atgriezusies Latvij. Uzņēmumā - tvaikoņa "Tautmīlas" klājs pēc bombardēšanas. Pa kreisi bumbas sadragātais dzelzs klājs, pa labi uz klāja sadragātās virsbūves.