Astrīds Freimanis

Dzimis 1935. gadā Jelgavā. Audzis Penkules pagasta «Silatīļās» (tagad atrodas Dobeles novadā). Līdz 6. klasei mācījies Penkules pamatskolā, kurā tagad atbalsta labākos skolēnus.

1949. gada 25. martā Freimaņu ģimene – tēvs Augusts, māte Olga, meita Aina un dēls Astrīds – tika apcietināta un izvesta uz Omskas apgabalu Krievijā, Sibīrijā.
Pieņemot to, ka vienīgi caur mācīšanos politiski represētie jaunieši var iegūt brīvību atgriezties dzimtenē, 1955. gadā devās uz Kazahstānu, lai iestātos Almati Kalnu metalurģiskajā institūtā.

1960. gadā absolvējis Kazahstānas Kalnu metalurģisko institūtu. Diplomdarbā pētījis Lielupes krastu noturību Jūrmalā pie Majoru cilpas un Bikšu ciema (netālu no Dubultu stacijas), kur upe bīstami izskalo krastu.

No 1960. līdz 1991. gadam strādāja par ģeologu Latvijas PSR, sākumā Ģeoloģijas un zemes dzīļu aizsardzības pārvaldei pakļautajā ekspedīcijā, vēlāk Jūras ģeoloģijas un ģeofizikas zinātniskajā institūtā, veica naftas izpētes urbumus, pētīja pazemes ūdeņus Jūrmalā un citviet Baltijas jūras piekrastē, kā arī veicis ģeoloģisko priekšizpēti svarīgiem būvobjektiem.

No 1991. līdz 1993. gadam vadīja Latvijas Republikas Ministru Padomei pakļauto Ģeoloģijas departamentu, vēlāk valdības darba grupu, kas izstrādāja licenču līgumu ar ASV kompāniju «AMOKO» par naftas meklēšanu, izpēti un ieguvi Baltijas jūrā. Turpina kā konsultants darboties SIA «Naftas un gāzes konsultanti», kā arī Ģeotermālās enerģijas asociācijā, kur ir tās viceprezidents.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktors. 2019. gadā par mūža ieguldījumu zinātnē un sabiedrisko darbību Astrīdam Freimanim piešķirts Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieka tituls.

Precējies, ir bērni un mazbērni.