Augusts Krumbergs

Augusts Krumbergs dzimis zemnieku ģimenē. Bērnības gadus pavadījis Vietalvas Mežaku mājās un mācījies vietējā pagasta un draudzes skolā. No 1881. gada līdz 1884. gadam viņš mācījās Tērbatas skolotāju seminārā, bet 1886. gada jūlijā kā eksterns nokārtoja abitūrijas eksāmenus Tērbatas ģimnāzijā. Gadu vēlāk Augusts Krumbergs iestājās Tērbatas universitātes medicīnas fakultātē.

Kad 1888. gada 10. novembrī progresīvie latviešu studenti nodibināja Tērbatas latviešu studentu literatūras un zinātnes biedrību. Augusts Krumbergs bija dibinātāju pulkā. Viens no tuvākajiem Augusta Krumberga domubiedriem un draugiem šajā laikā bija dzejnieks Eduards Veidenbaums. Viņi pat dzīvojuši vienā istabiņā. Abus
jaunek|us tuvināja zināšanu alkas, šaurā materiālā rocība, noliedzošā attieksme pret toreizējo sabiedrisko iekārtu, sarkasms un asprātība. Studiju laikā Augustam Krumbergam tuva un saprotama kjuva marksisma mācība. Biedrības izdotajā rakstu krājumā «Pūrs» viņš publicēja darbu «Psihofizika jeb mācība par sakaru starp miesu un dvēseli», kurā noliedza reliģiozi ideālistiskos uzskatus par dvēseli. 1892. gada 1. jūnijā Augusts Krumbergs biedrības vārdā teica runu un nolika lauru vainagu uz Eduarda Veidenbauma baltā zārka Liepas kapsētā.
Pēc studiju noslēguma 1893. gadā Augusts Krumbergs apmetās Za|eniekos nelielā vienstāva mājiņā lielce|a malā un uzsāka ārsta darbagaitas, kuras drīz vien viņam atnesa plašu popularitāti. Ārstējot savus pacientus, jaunais ārsts drīz vien nonāca pie domas, ka daudzu slimību cēloņi meklējami sociālajos apstāk|os. Šos uzskatus viņš izklāstīja «Dienas Lapā» un iek|āvās tikko dzimušās Jaunās strāvas kustībā. Vairākus mēnešus papildinājis zināšanas Rietumeiropā, 1895. gadā Augusts Krumbergs pārcēlās uz Rīgu.
Līdztekus ārsta darbam Augusts Krumbergs aizvien vairāk pievērsās revolucionāro ideju propagandai, k|uva par vienu no vadošajiem jaunstrāvniekiem. Viņš piedalījās visās Jaunās strāvas sanāksmēs (jeb kongresos), bija tās kasieris, uzstājās jautājumu un atbilžu vakaros, bieži bija redzams strādnieku vidū.
Jauno strāvu sagrāva 1897. gada vasarā. Augusta Krumberga dzīvoklī Rīgā divreiz notika kratīšana. 8. jūlijā viņu apcietināja un ievietoja Centrālcietumā vieninieka kamerā. Piecas reizes Augustu Krumbergu izsauca uz nopratināšanu, taču savus domubiedrus ārsts nenodeva. Augusta Krumberga dzīve trīsdesmit trīs gadu vecumā pārtrūka drūmā cietuma kamerā 1897. gada 18. augustā.