Augusts Ozols

Dzimis Cēsīs strādnieka ģimenē. Beidzis vietējo pilsētas skolu. Tulks un reģistrators Cēsu miertiesā.

Krievu armijā iesaukts 1911. gadā, dienējis Keksholmas gvardes pulkā Varšavā.

1912. gadā atvaļināts, bijis ierēdnis Cēsu pilsētas valdē.

1915. gadā atgriezies armijā, bijis tulks 12. armijas cenzūras dienestā, pēc tam pārcelts uz 278. Kromas kājnieku pulku.

Pēc mācību komandas beigšanas un kaujām frontē nosūtīts uz Ziemeļfrontes praporščiku skolu, ko beidzis 1916. gadā; 4. korpusa sastāvā nosūtīts uz Rumānijas fronti.

Apbalvots ar Jura krustu, ievainots.

Vēlāk dienējis 4. vieglās artilērijas divizionā, sasniedzis podporučika pakāpi.

1918. gadā atgriezies Cēsīs. 

Jau 1918. gada septembrī brīvprātīgi sācis reģistrāciju pašaizsardzības spēkiem.

1918. gada 18. novembrī kā pirmais iestājies Cēsu brīvprātīgo rotā, palīdzējis to saformēt un apbruņot.

Piedalījies pirmajās cīņās pret lieliniekiem Cēsu apkārtnē.

Rīgā piebiedrojies Kalpaka bataljonam.

Cīnījies Zemgalē un Kurzemē līdz pat Rīgas atbrīvošanai. 

1919. gada 6. janvāra izlūkgājienā Iecavas rajonā ievāca svarīgas ziņas par ienaidnieka spēkiem, to izvietojumu, pēc tam ar kauju izlauzās cauri frontes līnijai, iegūtās ziņas deva mūsējiem iespēju bez zaudējumiem izkļūt no aplenkuma un atkāpties uz Dobeli.

1919. gada novembrī iecelts par Liepājas karaostas komandantu.

Piedalījies bermontiešu uzbrukuma atsišanā.

1920. gada maijā paaugstināts par kapteini, augustā atvaļināts no armijas sakarā ar iecelšanu par Valmieras apriņķa 3. iecirkņa miertiesnesi Limbažos.

Apbalv. ar TZO.  2. Pasaules kara laikā devies trimdā. Mūža nogalē dzīvojis Anglijā, kur arī miris.