Augusts Strautmanis

Piedzimis zemnieka ģimenē. Pirmā Pasaules kara laikā mācījies Šēnfelda pirmsmācības skolā, pēc tam V.Olava bēgļu bērnu skolā. No 1916. gada izglītību turpinājis Latviešu izglītības biedrības vidusskolā, no 1917. gada Tērbatas evakuētajā Rīgas pilsētas reālskolā. 1922. gadā beidzis Rīgas 23. pamatskolu, bet 1926. gadā - Rīgas Valsts 2. ģimnāziju. 1926. gadā iestājies Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē, kuru beidzis 1934. gadā. No 1926. gada Satiksmes ministrijas šoseju un zemesceļu departamenta darbvedis, no 1935. gada aprīļa juriskonsulta palīgs, no 1939. gada novembra juriskonsults. Rīgas Juristu biedrības biedrs, no 1936. gada novembra revīzijas komisijas loceklis. Nodibinoties Latvijas PSR, no 1940. līdz 1941. gadam juriskonsults Iekšlietu tautas komisariāta šoseju pārvaldē. Otrā Pasaules kara gados vācu okupācijas laikā - Zemes pašpārvaldes tehnikas un satiksmes ģenerāldirekcijas Ceļu departamenta juriskonsults. 1942. gada 14. februārī ieskaitīts advokatūras sastāvā kā zvērināta advokāta palīgs, bet no 29. decembra kā zvērināts advokāts. No 1944. gada augusta dzīvojis sava tēva saimniecībā Kandavas pagastā. Pēc Otrā Pasaules kara no 1945. gada 9. augusta advokāts Kandavas juridiskajā konsultācijā, no 1946. gada - Talsu juridiskajā konsultācijā. 1950. gada janvārī iecelts par Kandavas juridiskās konsultācijas vadītāju. No 1957. gada jūnija Talsu, bet no 1962. gada jūlija Kuldīgas juridiskās konsultācijas advokāts. 1962. gada novembrī pārcelts atpakaļ uz Talsiem, kur strādājis līdz aiziešanai pensijā 1971. gada martā.

1936. gadā Augusts Strautmanis apprecējās, ģimenē bija četri bērni. Sava literatūras skolotāja un dzejnieka Kārļa Krūzas iespaidā pastiprināti interesējies par literatūru un arī pats rakstījis dzejoļus.

Augustu Strautmani spēlēt šahu agrā bērnībā iemācīja tēvs. Jau 1926. gadā Latvijas 2. šaha kongresā jaunais šahists izcīnīja augsto 4. vietu (aiz Friča Apšenieka, Teodora Berga un Vladimira Petrova), un iekļuva pirmajā neatkarīgās Latvijas komandā, kas 1928. gadā piedalījās Hāgas 2. Pasaules šaha olimpiādē. Augusts Strautmanis spēlēja pie 2. galdiņa un ieguva 7,5 punktus no 16 iespējamajiem (+6, =3, -7). 1938./39. gada Latvijas 1. ātrspēles čempionātā, kura dažādos posmos piedalījās 1319 dalībnieki, Augusts Strautmanis kļūst par uzvarētāju. Otrā pasaules kara gados tiek izcīnīta uzvara Rīgas čempionātā 1943. gadā un dalīta 3.-6. vieta tā paša gada Latvijas šaha čempionātā. Arī pēckara gados Augusts Strautmanis turpina sekmīgi piedalīties Latvijas šaha čempionātos - pēc otrās vietas 1946. gadā (uzvarēja Aleksandrs Koblencs) tiek izcīnīts Latvijas čempiona tituls 1948. gadā (pēc uzvaras papildmačā par Igoru Ždanovu). 1948. gada PSRS komandu šaha čempionāta Rīgas pusfinālā Augusts Strautmanis pārstāv Latvijas komandu. 1949. gada Latvijas šaha čempionātā vēl tiek dalīta 3.- 4. vieta, bet pēdējo reizi Latvijas šaha čempionāta finālā Augusts Strautmanis spēlēja 1951. gadā. Vēlākajos gados Augusts Strautmanis vairs aktīvi nepiedalās nozīmīgos turnīros, bet, nodibinoties Talsu rajona sporta skolai 1954. gadā, kļūst par šaha sekcijas treneri