Barbara Juliāna fon Krīdenere

Beāte Barbara Juliāna fon Krīdenere (vācu: Beate Barbara Juliane von Krüdener, dzimusi fon Fītinghofa-Šēla (vācu: von Vietinghoff genannt Scheel) 1764. gada 11. novembrī, mirusi 1824. gada 13. decembrī) bija Rīgā dzimusi vācbaltiešu izcelsmes piētisma mistiķe un rakstniece franču valodā, kura ietekmējusi Krievijas impērijas ķeizara Aleksandra I uzskatus.

Dzīvesgājums

Dzimusi 1764. gadā Rīgā, ietekmīgā sabiedriskā darbinieka Oto Hermaņa fon Fītinghofa-Šēla un viņa sievas Annas Ulrikas fon Minihas (feldmaršala Burkharda Kristofa fon Miniha mazmeitas) ģimenē. Jau agrā jaunībā iemācījās vairākas svešvalodas, kas ļāva oriģinālā apgūt tā laika aktuālo literatūru. 18 gadu vecumā apprecējās ar 20 gadus par viņu vecāko diplomātu Burhardu fon Krīdeneru (Burckhard Alexius Constantin von Krüdener, 1744—1802), Krievijas impērijas sūtni Kurzemes hercogistē, bet stabila laulība neizveidojās.

Daudz ceļodama pa Eiropu, Krīdeneres kundze (franču: Madame de Krüdener) iepazinās ar daudziem tā laika elites pārstāvjiem un ar tā laika garīgajiem meklējumiem. Darbojās rakstniecībā, sarakstīja romānu Valérie. Napoleona karu laikā 1804. gadā atgriezās dzimtajā Rīgā, kur hernhūtiešu ietekmē notika viņas galīgā pievēršanās reliģijai. Pēc kara beigām Krīdenere ceļoja pa Eiropu un nodarbojās ar sludināšanu. 1815. gada 4. jūnijā Heilbronnā Krīdenere tikās ar Krievijas ķeizaru Aleksandru I un atstāja uz viņu spēcīgu iespaidu. Kādu laiku fon Krīdenere uzturējas Aleksandra galmā, sekodama viņam uz Parīzi, kur ķeizars regulāri piedalījās Krīdeneres reliģiskajos pasākumos. 1815. gada 22. oktobrī fon Krīdenere devās no Parīzes uz Šveici. No 1816. līdz 1817. gadam kļuva populāra Dienvidvācijā. 1818. gada maijā fon Krīdenere apmetās Vītinas muižā (Igaunijā, netālu no Veclaicenes Latvijā). 1824. gadā devās uz Krimu, kur mira 1824. gada 13. decembrī.