Bernhards Alberts fon Holanders

Bernhards fon Holanders  – vēsturnieks, pedagogs.

Fraternitas Rigensis filistrs

Dzimis Rīgā, Vecpilsētas ielā 19 (ēkas saglabājusies, mūsdienu adrese), kur pavadījis savu bērnību un skolas gadus.

Tēvs – Eduards Heinrihs Gustavs fon Hollanders (1820-1897), jurists, Rīgas pilsētas birģermeistars (1869-1889), Politehnikuma vadības padomes priekšsēdētājs (1870-1890) un Literāri praktiskās pilsoņu savienības vadītājs un goda biedrs.

Māte – Emīlija Noltinga (Nöltingk)

Bernhards fon Holanders mācījās ģimnāzijā Rīgā, pēc tam studēja vēsturi Tērbatas universitātē, kur 1881. gadā ieguva Cand. hist. zinātnisko grādu.

Kopš 1882. gada viņš strādāja skolotāja darbā Rīgā, sākumā dažādās privātskolās, no 1883. līdz 1908. gadam pilsētas reālskolā mācījis vēsturi, ģeogrāfiju un ticības mācību, vienlaikus būdams arī Rīgas Politehnikuma docents (1886-1898), kur viņa mācību priekšmets bija tirdzniecības ģeogrāfija.

1886. gada 15. jūlijā Tirzas muižā apprecējās ar Emīliju Portu (Pohrt).

No 1906. līdz 1914. gadam Bernhards fon Holanders bija Rīgas Alberta skolas direktors, pēc tam arī Pilsētas ģimnāzijas direktors (1917-1919) un no 1920. līdz 1923. gadam – skolotājs valsts Vācu vidusskolā Rīgā. Bez tam Bernhards fon Holanders aktīvi piedalījās arī valsts un sabiedriskajā darbā, viņš bija Krievijas impērijas valsts padomnieks un Vidzemes Vācu savienības valdes darbinieks, kopš 1885. gada darbojās Rīgas Amatnieku biedrībā, bija tās sekretārs un priekšsēdētājs.

Zinātnisko interešu un skolotāja profesijas dēļ būdams cieši saistīts ar Baltijas provinču (Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas) novadpētniecību un vēsturi, B. fon Holanders ilgu laiku darbojās arī Rīgas Vēstures un senatnes pētnieku biedrībā, kas 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kļuva par reģionālās vēstures izpētes centru, bija tās vadītājs no 1902. līdz 1904. gadam un vēlāk, no 1910. līdz pat 1934. gadam, arī tās līdzdirektors, publicējis vairākus aprakstus par vācbaltiešu biedrībām (skat. publikāciju sarakstu). Bernharda fon Holandera zinātniskais darbs tika novērtēts ārzemēs:

• 1921. gadā Rostokas universitāte viņam piešķīra filozofijas goda doktora grādu, turklāt viņš bija arī
• Igauņu Zinātņu biedrības Tērbatā/Tartu korespondētājloceklis (1908) un
• Igaunijas Literārās biedrības goda biedrs (1910).

* Avots: Lenz, Wilhelm. (Hrsg.). Deutschbaltisches biographisches Lexikon, 1710-1960. Köln: Böhlau-Verlag, 1970. S.332-335.

Bernhardam bija vēl trīs vecāki brāļi:

• Eduards fon Holanders (1852-1935), jurists, kopš 1898.g. dzīvojis Vācijā, bijis Manheimas pilsētas birģermeistars, 1920. gadā Heidelbergas universitātē ieguvis Dr.theol. h.c. grādu;
• Heinrihs fon Holanders (1853-1920), jurists, romiešu tiesību speciālists un profesors Halles universitātē Vācijā un
• Karls fon Holanders (1855-1913), mācītājs.

Bernharda fon Holandera vecvectēvs Zāmuels Johans Holanders (1754-1799) bija pazīstams Rīgas tirgotājs, brīvmūrnieks, Lielās Ģildes vecākais un pilsētas rātskungs, kā arī viens no ievērojamākiem 18. gadsimta otrās puses kolekcionāriem, mākslas un zinātnes mecenātiem Baltijas provincēs.