Pastāsti par vietu
lv

Bruno Štrekenbahs

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
07.02.1902
Miršanas datums:
28.10.1977
Papildu vārdi:
Bruno Heinrich Streckenbach
Kategorijas:
1. Pasaules kara dalībnieks, 2. Pasaules kara dalībnieks, Dzelzs krusta Bruņinieka krusts, Ģenerālis
Tautība:
 vācietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Bruno Štrekenbahs ir dzimis Hamburgā 1902.gada 7.februārī. 1918. gadā iestājies Vācijas impērijas  karaspēkā un piedalījies pēdējās Pirmā pasaules kara kaujās. Pēc kara darbojies dažādos brīvkorpusos Vācijā.

1930. gadā kļuvis par NSDAP biedru. 1933. gadā kļūst par Hamburgas politiskās policijas vadītāju un SS organizācijas biedru. Pēc 2. pasaules kara sākuma tiek nosūtīts darbā uz okupēto Poliju un tiek uzskatīts, ka tieši viņš ir atbildīgs par Krakovas Universitātes mācībspēku apcietināšanu 1939. gadā. Vēlāk pārcelts administratīvajā darbā uz Berlīni.

1941. gada pavasarī saņem slepenu SS un Gestapo vadības rīkojumu sākt speciālu karavīru grupu t.s. Einzacgrupu apmācību darbam Padomju savienībā. Šo grupu pienākumos ietilpa visu politisko ienaidnieku kā arī ebreju unčigānu iznīcināšana okupētajās Padomju savienības teritorijās.

1942. gada septembrī lūdz pārcelšanu uz kaujas vienībām. Tiek pārcelts uz Waffen-SS un sākotnēji darbojās prettanku vienībās. 1943. gada martā, SS-Hauptšturmfīrera (kapteiņa) dienesta pakāpē, tika ieskaitīts SS kavalērijas divīzijas Florian Geyer sastāvā. Komandējis divīzijas prettanku bataljonu. Izcēlies ar labām komandiera dotībām un pakāpeniski paaugstināts līdz SS-Štandartenfīrera (pulkveža) pakāpei.

1943. gada rudenī aizvietojis Hermanu Fēgelainu divīzijas komandiera amatā un paaugstināts par SS oberfīreru (Brigādes ģenerāli).

1944. gada 13. aprīlī iecelts par 19. ieroču SS grenadieru divīzijas (latviešu Nr. 2) komandieri. Divīziju komandējis visās kaujās Krievijas un Latvijas teritorijā līdz pat 1945. gada 8. maijam. 1944.gada novembrī apbalvots ar Dzelzs Krusta Bruņinieka krustu, pie kura vēlāk iegūtas arī ozollapas. Pēc Armijas grupas Kurzeme kapitulācijas 1945. gada 8. maijā nokļuvis padomju gūstā. 1952. gadā notiesāts ar 25 gadiem cietumā. Atbrīvots lielās amnestijas laikā 1955. gadā un atgriezies Vācijā.

Rietumvācijasvaldība cēla apsūdzības kara noziegumos pret Štrekenbahu 1973. gadā, bet lieta tika izbeigta apsūdzētā sliktās veselības dēļ. Miris 1977. gada 28. oktobrī Hamburgā.

Grupas bildē kopā ar latviešu leģiona virsniekiem- No kreisās-Ostuf. Aperāts; Standf. Skaistlauks; Оberführer Štrekenbahs; Standf. Lobe; Standf. Plensners; Ostuf. Kociņš;

 

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Rūdolfs BangerskisRūdolfs BangerskisCīņu biedrs21.07.187825.02.1958
        2Rūdolfs KociņšRūdolfs KociņšCīņu biedrs15.12.190717.04.1990
        3Arturs SilgailisArturs SilgailisCīņu biedrs13.11.189515.08.1997
        4Kārlis AperātsKārlis AperātsCīņu biedrs05.04.189116.07.1944

        Nav norādīti notikumi

        Birkas