Daumantas, Pleskavas kņazs

Daumants vai Dovmonts,- lietuviešu izcelsmes Pleskavas kņazs, Dovmontu dinastijas iedibinātājs  bija Nalsenes kunigaitis, kas piedalījās sazvērestībā pret Lietuvas karali Mindaugu. Pēc vienas no versijām Daumants nogalinaja Mindaugu un divus tā dēlus - Rukli un Rupeiķi netālu no Aglonas (Karaļu kalnā).  Mindauga otrā sieva un Daumanta sieva bijušas māsas, netālu no Aglonas dzīvojušā Madelānu pilskunga meitas. Mindauga sieva vārts bijis Marta.

Personvārds Daumants ir saliktenis ar saknēm daug- ("daudz") + manta („manta“) - “daudzmantis” vai “tas, kam daudz mantas”.

Daumants par Nalsenes kunigaiti kļuva pēc kunigaiša Lengvīna nāves 1260. gadā. Viņš apprecēja Lietuvas karaļa Mindauga sievas Martas māsu.

Pēc Martas nāves 1262. gadā Mindaugs, pretēji pieņemtiem likumiem, izlēma ņemt par sievu viņas māsu - Daumanta sievu. 1263.g. 12. septembrī, pēc žemaišu kunigaiša Tranaiša mudinājuma Daumants, atriebjoties nogalināja karali Mindaugu un divus viņa dēlus.

Pēc Mindauga nogalināšanas Daumants aizbēga uz Pleskavu, kur pēc kristīšanas ieguva vārdu Timofejs un tika ievēlēts par Pleskavas kņazu (1266-1299).

Kopā ar Tranaiti viņš piedalījās cīņās pret Mindauga dēlu Vaišvilku, pēc Tranaiša nogalināšanas viņš 1265. gadā atstāja Nalseni un aizbēga uz Pleskavu.

Viņa vadībā Pleskavas karaspēks sakāva lietuviešus kaujā pie Daugavas un ieņēma Polocku. Pēc tam Daumants tika ievēlēts par Pleskavas kņazu.

1268. gada 18. februāri kaujā pie Rakveres kopā ar Novgorodas kņazu Jaroslavu,( kurš sākotnēji plānoja padzīt Daumantu no Pleskavas),   piedalījās karagājienā uz Igauniju, kur pēc 1 versijas sakāva Livonijas ordeni. Indriķa hronika gan šo karagājienu traktē kā pleskaviešu sakāvi- ap 5000 krievu nebija varējuši ieņemt kādu tiltu, kuru apsargāja 160 bruņinieku. Ticamāka ir vācu versija, jo pēc kaujas pleskavieši savu karaspēku izvākuši no Livonijas, un jau nākamā gadā Livonijas ordenis bija spējīgs veikt uzbrukumu nākošā gadā pret Pleskavu.

Daumants uzvarēja Livonijas ordeņa mestra Oto fon Luterberga vadīto karaspēku, kas bija aplencis Pleskavu arī 1269. gadā.

1270. gadā Daumants apprecēja Zelta ordas vasaļa - kņaza Aleksandra Ņevska mazmeitu Mariju.

Iespējams, ka ap 1281. gadu pakļāvis Polocku, kura atradās Pleskavas atkarībā līdz 1285. gadam.

Iespējams, ka pēc dižkunigaiša Traidena nāves Daumants 1282. gadā iesaistījās cīņā par varu Lietuvā un uz trīs gadiem tika izvēlēts par Lietuvas dižkungu, kaut arī uzturējās savā rezidencē Pleskavas kremlī, tāpat kā pirms tam par dižkunigati izvēlētais Švarns vienlaicīgi valdīja Galīcijas-Volīnijas kņazistē.

Kņazs Daumants miris 1299. gadā pēc tam, kad bija aizstāvējis Pleskavas kremli pret jaunu Livonijas ordeņa aplenkumu. Viņa mirstīgās atliekas tika apglabātas Pleskavas Trīsvienības katedrālē. Krievijas Pareizticīgo baznīca kanonizēja Daumantu kā svēto Pleskavas patronu.

***

Daudzi vēsturnieki gan apgalvo, ka Lietuvā pēc Traideņa nāves ir valdījis cits dižkunigaitis vārdā Daumants, tomēr rakstiskos avotos tam trūkst apstiprinājuma. Viens no nedaudzajiem vēsturiskajiem tekstiem, kuros aprakstīti šī laika notikumi, ir "Lietuvas un Žemaitijas hronika" (Хроника литовская и жмойтская), kurā minēts, ka uz Pleskavu aizbēgušais kņazs Daumants iesaistījās cīņās par varu ar Traidena dēlu, bet tika sakauts.

 Kaut arī šis teksts ir rakstīts 17. gs. un tajā ir daudz hronoloģisku un faktu kļūdu (Mindauga dēla Vaišvilka (Lauriša) cīņa ar Daumantu tiek aprakstīta kā Traideņa dēla Laurentija cīņa ar Daumantu par varu pēc tēva nāves), tomēr tas ir balstīts uz kādiem zudušiem tā laika notikumu aprakstiem.

Avots: wikipedia.org