Džakomo Džirolamo Kazanova

Džakomo Džirolāmo Kazanova de Seingalts bija itāļu avantūrists un autors.

Dzimis Venēcijā aktieru ģimenē. Studējis Padujas universitātē, vēlējies kļūt par mācītāju, taču skandalozu mīlas romānu dēļ tas nav bijis iespējams.

1742. gadā kļuvis par tiesību doktoru.

1744. gadā — par Romas kardināla Akvavivas sekretāru, pēc skandāla atgriezās Venēcijā. Rakstīja lugas, dzeju, pamfletus, viņa pazīstamākais darbs ir autobiogrāfija "Manas dzīves vēsture" (franču: Histoire de ma vie), kurā ir aprakstīta dzīve līdz 1774. gadam.

1755. gadā inkvizīcija arestēja Kazanovu, apsūdzot burvestībās. Tika konfiscēti visi viņa manuskripti. Kazanovam izdevās izbēgt no cietuma — viņš devās uz Parīzi, kur ieguva milzu bagātību loterijā. Turpmāk bauda dzīvi Eiropā. Kazanova mira savā pilī Duksā (patlaban Čehijā).

Vēlāk viņa uzvārds kļuva par kaislīga mīlnieka zīmolu. Kazanovam veltīto filmu vidū ir "Kazanova" (1918), "Kazanovas lielā nakts" (1954), "Kazanova 70" (galvenajā lomā Marčello Mastrojāni) un Federiko Fellīnirežisētais "Kazanova" (1976, galvenajā lomā Donalds Sazerlends).

Kazanova ir arī uzturējies Jelgavā un Rīgā (1764).

***

Lai arī mūsdienās Kazanova ir pazīstams kā izsmalcināts mākslinieks sieviešu pavedināšanā, viņa aizraušanās ar to vien neaprobežojās. Savas dzīves laikā Kazanova paspēja būt par karavīru, vijolnieku, burvi un pat bibliotekāru. Līdzīgi kā kādā no Džeimsa Bonda filmām, viņš pat pamanījās izmēģināt laimi, strādājot par slepeno spiegu.

Šeit būs piecas lietas, ko, iespējams, nezinājāt par Kazanovu.

Sievietes un aizraušanās prasīja daudz enerģijas. Lai visu paredzēto spētu paveikt, Kazanova uzlādējās tieši ar jēlām austerēm. Viņam patika tas, ka tās līdzinās sieviešu dzimumorgāniem, un, vēl jo vairāk, Kazanova zināja, ka austeres palīdz uzlabot vīrieša seksualitāti. Visu šo iemeslu dēļ, kā arī vienkāršas patikas pēc Kazanova spēja dienā notiesāt līdz pat 60 austerēm. Tomēr, lai kā viņš dievināja austeres, Kazanova nepārprotami deva priekšroku sievietēm.

Kazanova nebija tikai sieviešu mīlētājs, bet arī zinātnieks. Zināms, ka slavenais itālis lietoja citrona mizas, lai pasargātu sevi no nevēlamiem pēcnācējiem. Zinātnieki pat pieļauj, ka Kazanova to darīja vēl arī citā nolūkā. Jums gan nevajadzētu steigties nomainīt aptiekā pirktos pretapaugļošanās līdzekļus pret citronu bļodu, taču klīniskie testi ir vairākkārt pierādījuši, ka citronu sulā esošās skābes spēj neitralizēt spermu un pat ļauj izvairīties no dažām kaitēm. Diemžēl lieliskās citrona īpašības Kazanova atklāja savas dzīves otrajā pusē, kad jau bija izslimojis vairākas nepatīkamas veneriskās slimības.

Kazanova jau no astoņu gadu vecuma, kad kāda ragana bija viņam uzlikusi lāstu, izraisot deguna asiņošanu, ticēja visam pārdabiskajam. Diemžēl 1755. gadā šīs lielās intereses dēļ viņš nonāca cietumā, jo kādu laiku bija mānījis augstākās aprindas ar burvju trikiem. Tiesu sistēma tajos laikos īsti necieta blēdīšanos, un tāpēc arī Kazanovam tika piespriesti pieci gadi Dodžu pilī, vienā no pasaules vissliktākajiem cietumiem.

Kamēr citi ieslodzītie samierinājās ar savu likteni, Kazanova ar kameras biedra palīdzību pamanījās izrakt tuneli un izkļūt brīvībā. Abi attapīgie izbēga 1756. gada Helovīna naktī. Tālāk Kazanova devās uz Parīzi, kur neseno izbēgšanas plānu iegrāmatoja savos pierakstos.

Tāpat kā citi tā laika siržu lauzēji, Kazanova bija neapturams spēlmanis, kurš vienmēr izaicināja likteni. Pēc neskaitāmiem mēģinājumiem 1757. gadā Kazanovam tomēr izdevās iegūt "lielo vinnestu" un pārliecināt Francijas karali Luiju XV par loterijas nepieciešamību militāro līdzekļu iegūšanai. Loterija bija vienkārša Keno tipa spēle, taču tā tik ļoti iepatikās karalim, ka tas iecēla Kazanovu par jaunā biznesa vadītāju, par ko leģendārais mīlnieks saņēma daļu ienākumu.

Loterijas popularitāte gandrīz acumirklī padarīja Kazanovu par miljonāru. Iegūtos ienākumus Kazanova izmantoja, lai atvērtu zīda fabriku. Kazanovas iesāktais bizness turpinās vēl šodien, tiesa gan, tagad to dēvē par „Loterie Nationale”.

Viņa seksuālā apetīte bija neaprakstāma. Lai cik liels sieviešu cienītājs viņš bija, Kazanova laiku pa laikam dalīja gultu arī ar vīriešiem. Viens no viņa ilgākajiem mīlniekiem bija kameras biedrs Kamille. Kazanovas pierakstos var atrast vairākus viņa mīļāko vārdus, taču zinātāji ir pārliecināti, ka tie sedz tikai mazu daļu viņa dzīves. Kazanova bija apbūris tūkstošiem sieviešu, bet savos pierakstos bija minējis tikai 116.

Karaļa uzticības persona, slepenais spiegs un visbeidzot rakstnieks, Kazanova bija tipisks renesanses laika pilsonis. Taču ir vairāk nekā skaidrs, ka Džakomo Džirolamo Kazanovas dzīves stils un pieredze visiem mūsdienu donžuāniem un siržu lauzējiem liek nobālēt.

Pat 200 gadu pēc viņa nāves Kazanova vēl joprojām ir nozīmīga vēstures personība, kura spēj iespaidot mūsdienu attieksmi pret seksu un kaislīgām mīlas dēkām. Līdz pat šai dienai dalās kritiķu domas par Kazanovas lielisko autobiogrāfiju. Daudzi to uzskata par zemisku pornogrāfiju, savukārt citi – par konfesionālās literatūras šedevru. Taču nenoliedzami tā ir nenovērtējams mantojums.

Avots: tvnet