Džeimss Džouls

Džeimss Preskots Džouls bija angļu fiziķis, Londonas Karaliskās biedrības loceklis (1850).

Džouls pētīja siltuma dabu un atklāja tās saistību ar mehānisko darbu (1842-1847), kam bija liela nozīme enerģijas nezūdamības teorijas attīstībā. Džouls noteica arī siltuma mehānisko ekvivalentu (1843) un elektriskās strāvas izdalītā siltuma daudzumu (Džoula-Lenca likums, 1841).

Viņš gribēja noteikt sakarību starp mehānisko darbu un siltumu, kas radies uz darba rēķina. Zinātniski izsakoties bija jāstrod darba un siltuma ekvivalents. Džouls pirmos rezultātus ieguva 1843. gadā. Tas bija vienu gadu pēc tam, kad Maiers publicēja savus apsvērumus par dzīvā spēka nezūdamību. Jāteic, ka gandrīz visu 19. gadsimtu fizikas zinātnē tika jaukti jēdzieni spēks un enerģija, pareizāk sakot, jēdziens enerģija vēl nemaz nebija ieviests. Tās vietā runāja par spēku. Tas apliecina, ka ķermeņu mijiedarbībā, ko mēs tagad saprotam kā enerģijas pāreju darba procesā no viena ķermeņa uz otru, patiešām spēks un enerģija ir cieši saistīti. Kalorimetrijā, kura iekšējam traukam ar apkārtējo gaisu siltumapmaiņa ir niecīga, ierīkota ass ar sānu lāpstiņām. Kalorimetrā ieliets zināms ūdens daudzums. Lāpstiņas griežoties rada ūdenī berzi, tāpēc ūdens sasilst. Lai ass varētu griezties, tās augšējai daļai uzlikts koka cilindrs, ap kuru aptītas divas auklas. Tās pārmestas diviem nekustīgiem trīšiem. Abu auklu brīvajos galos piekārti atvari.atsvariem slīdot uz leju, sāk griezties cilindrs un ass ar lāpstiņām. Zinot augstumu no kura noslīd atsvari, un šo atsvaru masu, var aprēķināt smguma spēka pastrādāto darbu. Savukārt zinot kalorimetra ielietā ūdens masu un tā temperatūras izmiņu, var aprēķinār ūdenim pievadīto siltuma daudzumu. Ja Džoula eksperimentu veiktu mūsdienās, tad ar abu lielumu vienībām grūtību nebūtu. Katram zināms, ka gan darbam, gan jebkurai enerģijas formai, arī siltumam ir viena un tā pati vienība - džouls. Džoula eksperimenti siltuma mehāniskā ekvivalenta noteikšanā turpinājās vairākus gadus. Iemesls tam bija vēlēšanās iegūt aizvien precīzākus rezultātus. Džoula darbība un rezultātu publikācijas pamatoti ļāva viņu uzskatīt par enerģijas nezūdamības un pārvēršanās likuma atklājēju. Taču prioritāte tomēr piederēja Maieram.

Viņa vārdā nosaukta SI darba mērvienība (skat. Džouls).