Dzintra Zommere

Mamma !

Tik daudz vēl palika neizrunāts , Tik daudz vēl Tava mīļuma neizjusts , Tik daudz vēl Tavu domu , sapņu , darbu neizdarīts , Tik daudz un daudz ... Pietrūkst vārdu , lai par visu pateiktu Tev paldies ... Kam vairs vārdi ... Ja Tevis nav ...     Cik tukšs un kluss nu kaktiņš , māt , Kurš varēs Tavā vietā stāt , Kurš grūtā brīdī pienāks klāt ? Neviens tik tuvs vairs nebūs , māt .

Manas mammas pašas rakstīta autobiogrāfija 

Es , Dzintra Zommere Jāņa meita dzim. Mīkstā esmu  dzimusi 1938. gada 2. aprīlī Birzgales pagasta ,, Jaunauziņās ’’.  Šīs mājas vecāki bija nopirkuši, liekas nepabeigtas pēc  laulības noslēgšanas 1933. gadā . Māte vienmēr ar lielu  labestību runāja par dzīvošanu ,, Jaunauziņās’’, par  labajiem kaimiņiem . Turpat netālu no mājām plūda  Daugava , tēvs tur zvejojis zivis . Daugavas  laukos viss labi  audzis - rudenī ar tomātiem pielikuši pilnu istabu. Bet  sakarā ar Ķeguma HES celtniecību , lauki tika appludināti  un vecāki bija spiesti meklēt citu dzīvesvietu . Tēvs nopirka  tagadējos ,,Līgotājus’’ , kuru bijušais īpašnieks Galinovskis māju bija izūtrupējis . Ģimenē bijām trīs bērni - vecākā Aina ( dzim. 1936.g. ) , tad es  un Uldis ( dzim. 1939.g. ) . Ieradāmies ,, Līgotājos ’’ 1940. gada pavasarī . Māja bija nolaista ar maziem lodziņiem , daļa istabu  neapdzīvojamas . Tēvs salika jaunus logus . Zeme bija ap 75  ha . Turējām vairākus zirgus , govis , cūkas , aitas , putnus . Strādāja kalpi Banis Jāzeps , Bērziņš Jānis , Kondrušs  Artūrs . Pie mums līdz mūža beigām dzīvoja mātes tēvs  Jānis Sirsniņš un mātes māsa Kate Sirsniņa . Vedām pašu  sagatavotu sviestu uz Rīgu . Turējām šķirnes govis . Tirgojām ar sivēniem , āboliem . Otrais pasaules karš . Visus lopus paņēma . Palika tikai  kāda gotiņa . Mūsu mājās dzīvoja vācieši . Mūsu pusē  nekādas sīvas kaujas nenotika . Kad  lidoja pāri  bumbvedēji , devāmies uz pagrabu  . Arī vienu cūku  turējām bedrē pie pagraba . 1944. g. decembrī mūsu audzē  skrūvējot bumbu tā uzsprāga un nosita brālēnu Artūru ar  draugu . Kad ienāca krievi, tie arī kādi trīs dzīvoja mūsu mājās . Mācījos Vasku pamatskolā 1946 . - 1950 . g. , kur bija 4.  klases . Tad Taurkalnes 7. gad. skolā (1950. – 1953.) . Uz  Vasku skolu gājām turp atpakaļ kājām , bet Taurkalnes  skolā gulējām visu nedēļu internātā . Pēc tam mācījos Vecumnieku vidusskolā , kuru beidzu  1957. gadā . Mācījos vienmēr labi - uz 4 un 5 . Dziedāju korī , vienmēr esmu veidojusi sienas avīzes skolās . Vislabāk man  padevās matemātika . Pēc vidusskolas beigšanas stājos Rīgas lietišķās mākslas  vidusskolā , bet netiku un tad aizgāju uz Vecbebru  lauksaimniecības skolu , kas tika veidota kā Kaucmindes  mājturības skola . Mācījos 2 gadus . Praksē biju bērnudārzā   Rīgā ( Zirgu ielā ) un restorānā Cēsīs . 1948. gadā bija jau mūsu pusē nodibināts kolhozs ,, Cerība ’’ . Mūsu tētis tajā bija brigadieris , bet māte strādāja lauku  brigādē . Vēlāk tēvs strādāja būvbrigādē . Arī mēs , bērni , strādājām pa vasarām kolhozā . No lopiem atļāva turēt 1  govi , cūkas , aitas . Pēc Vecbebru beigšanas nepilnu gadu strādāju Valles tautas  namā kā vadītāja . Šajā laikā iepazinos ar jauno agronomu  Aldoni Zommeru un 1960. gada 9. jūlijā apprecējāmies . Drīz piedzima Baiba , Andis . No 1966. gada 1. septembra  sāku strādāt Vallē par bibliotekāri un nostrādāju līdz 1993. gada 1. maijam - tas ir 27 gadus līdz aiziešanai pensijā . Par  darbu bibliotēkā esmu saņēmusi daudzus goda rakstus , atzinības . Lasītājiem organizēju tikšanos ar dzejniekiem un  rakstniekiem - Zentu Ērgli , Māru Zālīti , Andreju Dripi , Māru Svīri u.c. Visu laiku esam turējuši lopus - 2 govis , jaunlopu , cūkas , putnus . Atjaunojot Amtmaņa - Briedīša muzeju , esmu tikusies ar daudziem  Nacionālā teātra aktieriem - Veltu Līni , Lidiju Freimani , Valliju   Atmani , Alfrēdu Jaunušānu  u.c. 1991. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas sadalījām bijušo  tēva zemi 3 daļās . Manai  ģimenei pieder 27 ha zemes kopā ar mežu . No 55 gadu vecuma saņemu pensiju .   

2003.gada 12.marts / Dzintra Zommere