Džons Miltons

Džons Miltons (angļu: John Milton; dzimis 1608. gada 9. decembrī, miris 1674. gada 8. novembrī) bija angļu dzejnieks, politiķis un domātājs. Visplašāk pazīstams ar 1667. gadā publicēto poēmu "Zaudētā paradīze" (Paradise Lost).

Dzimis Londonā rakstveža ģimenē. 1925. gadā iestājās Kembridžas universitātē, lai kļūtu par anglikāņu priesteri. 1632. gadā ieguva maģistra grādu, vēlāk vēl sešus gadus nodarbojās ar pašizglītību. Ceļoja pa Franciju un Itāliju, citu starpā tikdamies arī ar Hugo Grociju un Galileo Galileju.

Miltons atgriešanās Anglijā 1639. gadā un kļuva par vienu no redzamākajiem republikāņu nometnes publicistiem. Pēc republikāņu uzvaras Anglijas pilsoņu karā, viņš tika iecelts par valdības Svešvalodu sekretāru (Secretary for Foreign Tongues), kurā bez tiešā darba - dokumentu tulkošanas latīņu valodā, kļuva par vienu no redzamākajiem republikas iekārtas propagandētājiem un aizstāvjiem. Pazīstmākais polemiskais Miltona darbs bija Areopagitica, kurā viņš vērsās pret cenzūru. 1654. gadā glaukomas dēļ Miltons zaudēja redzi.

Pēc Stjuartu dinastijas restaurācijas, Miltons īsu laiku tika ieslodzīts, bet mūža atlikošu daļu klusi nodzīvoja Londonā. 1667. gadā tika publicēta "Zaudētā paradīze", kuru Miltons bija sarakstījis jau neredzīgs. 1671. gadā tika publicētas arī poēmas "Atgūtā paradīze" (Paradise Regained) un "Samsons - cīnītājs" (Samson Agonistes). 1823. gadā tika atrasts nepabeigtais manifests De Doctrina Christiana, kurā pausti Miltona reliģiskie uzskati.