Džordžo Armani

Džordžo Armani, OMRI (Itālijas Nopelnu ordeņa kavalieris) bija itāļu modes dizaineris un luksusa modes nama Armani dibinātājs.

Plaši atzīts par vienu no ietekmīgākajām personībām mūsdienu modē, Armani sākotnēji ieguva atzinību par savu darbu modes namā Cerruti 1881, pirms 1975. gadā nodibināja savu zīmolu.

 Viņš kļuva pazīstams ar minimālistiskiem, dekonstruētiem siluetiem, īpaši žaketēm un kostīmiem, kas, kā teikts, ir no jauna definējuši vīrišķīgo un sievišķīgo eleganci mūsdienīgā formā.

 Armani arī spēlēja nozīmīgu lomu slavenību stila veidošanā, īpaši sarkanā paklāja modē.

 Līdz 2000. gadu sākumam viņš tika atzīts par veiksmīgāko itāļu dizaineri, un viņa zīmols paplašinājās mūzikas, sporta un luksusa viesnīcu jomā.

Dzimis Pjačencā, Otrā pasaules kara laikā viņš uzauga pieticīgos apstākļos un sākotnēji studēja medicīnu Milānas Universitātē, pirms devās dienēt Itālijas armijā.

Pēc dienesta armijā Armani sāka savu karjeru modes jomā kā skatlogu noformētājs un pārdevējs veikalā La Rinascente Milānā, vēlāk veidojot vīriešu apģērbu dizainu Nino Cerruti, vienlaikus strādājot ārštata darbā vairākiem ražotājiem.

1973. gadā viņš sadarbojās ar Sergio Galeotti, lai atvērtu dizaina biroju, un 1975. gadā viņi nodibināja Giorgio Armani S.p.A., laist klajā vīriešu un sieviešu gatavās apģērbu kolekcijas. Armani paplašināja savu zīmolu globāli, ieviešot vairākas līnijas, tostarp Emporio Armani, Armani Junior un AX Armani Exchange, kā arī nostiprinot savu pozīciju kosmētikas, smaržu un mājas mēbeļu jomā.

Viņa darbs kostīmu dizainā vairāk nekā 100 filmām, īpaši filmai "American Gigolo" (1980), palīdzēja nostiprināt viņa starptautisko reputāciju.

Papildus modei Armani pievērsās viesnīcām, sportam un mūzikai, tostarp Armani viesnīcai Dubaijā, dizainējot formas tērpus olimpiskajām un profesionālajām sporta komandām un veidojot Emporio Armani Caffè mūzikas izlasi. Viņš bija ētiskas prakses aizstāvis, tostarp 2007. gadā aizliedzot modeļus ar nepietiekamu svaru un veicinot ilgtspējīgas modes iniciatīvas.

Armani saglabāja privātu personīgo dzīvi, tostarp ilgtermiņa attiecībām ar Galeotti līdz viņa nāvei no AIDS 1985. gadā.