Edgars Lejnieks

Dzimis 19. (7. pēc v. st.) V 1889. Rīgā uzņēmēja Juŗa Lejnieka (Leijneek) un Margrietas, dzim. Leimanis (Greete Leimann), ģimenē.

No 1898. līdz 1900. apmeklējis Iļģuciema zēnu (Tīlava) sk.

No VIII 1900. līdz VI 1907. mācījies Pēteŗa I. reālsk. Rīgā.

Sk. laikā 2 reizes saņēmis balvas zīmēšanā.

Sk. strādājis par bibl. palīgu. Būdams reālsk. audzēknis, 1906. publicējis pirmo patstāvīgo pētījumu matemātikā.

Pēc reālsk. beigšanas 1907. rudenī uzņemts par brīvklausītāju Maskavas U Matemātikas fak. V 1908. izturējis pārbaudījumus latīņu valodā pie 3. Maskavas ģimn. un 1908. rudenī pārskaitīts Maskavas U Matemātikas fak. studentos, stud.math.

Studiju laikā strādājis par fak. bibl. V 1911. kā eksterns nolicis valsts eksāmenus un ieguvis I šķ. dipl.

No 12.IX 1911. atstāts uz 2 gadiem pie Maskavas U Tīrās matemātikas katedras, lai gatavotos profesūrai.

No 1912./13. m.g. līdz 1917./18. m.g. beigām strādājis par matemātikas skol. Maskavas Mākslas sk. (Maskavas Glezniecības, tēlniecības un celtniecības sk.).

No 1912. līdz I 1919. strādājis par matemātikas skol. Maskavas Marijas sieviešu institūtā.

No 1914. līdz 1916. bijis matemātikas skol. Maskavas 3. Valsts ģimn. Līdztekus gatavojies mag. grāda iegūšanai.

1913. ieguvis mag.math. gradu Maskavas U.

V 1914. nosūtīts komandējumā uz Getingenas U (Georg-August-Universität Göttingen), kur klausījies lekcijas.

I pasaules kaŗa dēļ VIII 1914. atgriezies Maskavā.

No 1914. līdz 1919. bijis Maskavas Ceļu inženieŗu institūta doc.

No 1915. līdz 1919. strādājis Maskavas Augstākā techniskā sk. Maskavā strādājis arī skol. sagatavošanas kursos, Plesterera komsk., Mazinga privātā reālsk. un Brjuchomenko privātā sieviešu ģimn.

No 1912. līdz 1918. bijis Maskavas matemātiskā pulciņa žurnāla Математическое образование un kopš 1918. arī Математика в школе uzdevumu nod. vad.

II 1919. saņēmis uzaicinājumu no pad. Latvijas Izglītības Tautas komisāra J. Bērziņa ierasties Latvijā un uzņemties matemātikas katedras vadību Latvijas Augstskolā.

1919. pavasarī ar ģimeni atgriezies Latvijā.

V 1919. no vācu okupācijas iestādēm atbrīvots no amata.

Līdz 1919. rudenim bijis matemātikas lektors dažādos kursos Rīgā.

1919. bijis LU org-jas komitejas un pad. loceklis.

VIII 1919. iecelts par Latvijas Augstsk. Org-jas komisijas Matemātikas un dabas zinātņu fak. org. apakškomisijas vad.

12.IX 1919. tiek ievēlēts par Latvijas Augstsk. doc.

16.IX 1919. ievēlēts par LU Matemātikas un dabaszinātņu fak. pirmo dekānu; bijis LU Matemātikas un dabas zinātņu fak. dekāns 1919./20. līdz 1922./23., 1925./26., 1926./27. un 1932./33. m.g.

No 12.V 1920. Latvijas Augstsk. prof.

Sastādījis pirmās fak. mācību studiju programmas.

Matemātikas semināra pirmais direktors.

Bijis LU pad. loceklis; no III 1920. līdz 1934. bijis LU Centrālās bibl. pārzinis.

No 1920. līdz 1934. veicis pētījumus elementārajā un trijstūra ģeometrijā.

Piedalījies starptautiskos matemātiķu kongresos.

Blakus darbam LU, lasījis lekcijas skol. sagatavošanas kursos, org. Latvijas matemātisko zinātņu darbinieku b-bu un tās 1.kongresu 1923., b-bas ilggadējs pr. un goda biedrs.

Bijis Izglītības ministrijas matemātikas mācību grāmatu vērtēšanas un terminoloģijas kom. loceklis.

1.XII 1934. pensionējies slimības (smadzeņu audzēja) dēļ.

XI 1934. tiek piešķirts LU goda doktora – Dr.math.h.c. grads.

Sarakstījis vairākus darbus augstākajā matemātikā krievu u.c. izdevumos. Sarakstījis mācību grāmatas Augstākā algebra (Rīga, 1936) un Skaitļu teorija (Rīga, 1936). No vācu valodas krievu valodā tulkojis 3 grāmatas matemātikas popularizēšanai. Rediģējis J.Celma grāmatu Ievads rēķināšanas mācībā (Rīga, 1913).

Nodarbojies ar eļļas glezniecību un vijoļspēli.

14.XI 1928. apbalvots ar 3.šķ. TZO.

Miris 11.II 1937. Rīgā. 15.II 1937. izvadīts no Mārtiņa bazn. un apglabāts Mārtiņa (agrāk Jāņa) kapos Rīgā.

1.VII 1912. Spiridona pareizticīgo bazn. Maskavā salaulājies ar Ludmilu Tomasons (Thomasson, 28.III 1887. – 16.IX 1970.). Ģimenē ir 3 bērni: meita Irēne (9.II 1916. – 195?.), meita Margarete (Margrieta) Skaidrīte Lidija (5.IV 1921.) un dēls Ilgvars Valdis Edgars (25.VIII 1922. – 21.III 2001.)

Luterticīgs, bijis Rīgas Sv. Jāņa 1. dr. loceklis.

Studentu korporācijas Fraternitas Academica goda filistrs no 1927.I sēmestŗa.

 

LVVA, 4266.f., 1.apr., 12.l., 66.lpp.,

LVVA, 7427.f., 2.apr., 395.l.,

LVVA, 7427.f., 13.apr., 1004.l.,

Es viņu pazīstu. Latv. biografiskā vārdnīca. Rīga: Biografiskā archīva apgāds, 1939. -304.lpp.,

Brīvā Zeme nr.34, 11.II 1937. Miris prof. Edgars Lejnieks, 9.lpp.,

Filistru biedrību savienība 1928-1938. Rīga: Latvijas F!B!S!, 1938. -44.lpp.,

Universitas nr. 23 (186), 1969. g. pavasarī. Prof.Dr. Eižens Leimanis, sel. LU Matemātikas un dabas zinātņu fak. matemātikas nod. 1919.-1944.g., 26.-30.lpp.,

Prof. Dr. Eižens Leimanis, sel. Prof. Lejnieka biografija, 4.VI 1983.,

Album Fratrum Academicorum. Studentu korporācijai Fraternitas Academica 80. Kārlis Līdaks, Fraternitas Academica, Rīga 2005. -162.lpp.,

Jānis Dambītis, Dr.math. 2008. Profesors Edgars Lejnieks (1889 – 1937) – LU Matemātikas un Dabaszinātņu fakultātes pirmais dekāns.