Edmunds Zirnītis

Dzimis 1911.gadā Lubānas pagasta „Veckalniņos”, zemnieku ģimenē. Beidzis Lubānas ģimnāziju (1930), LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes Baltu filoloģijas nodaļu (1936). Strādājis par latviešu valodas un literatūras skolotāju Gulbenes komercskolā. 1944.gadā mobilizēts Latvijas leģionā. Trimdā Vācijā, bet no 1951.gada ASV.

Pirmā publikācija - apraksts "Pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa atklāšana" izdevumā "Mans Žurnāls" (1929). Izdoti dzejoļu krājumi "Vērmeļu biķeris" (1964), "Kaktusu tuksnesis" (1987). Izdevis literatūrvēsturisku monogrāfiju "Andrejs Eglītis" (1980), grāmatas "Zvaigžņu krusta ēnā" (1981), "Dzīvotājs dzejā" (1987, par Pēteri Ērmani), "Tā mūžam nepaliks" (1988, par komponistu V. Ozoliņu), "Savrupais skaidrības un daiļuma meklētājs" (1990, par K. Ieviņu). Periodikā publicētās esejas un literārie portreti apkopoti grāmatā "Satikšanās svešatnē" (1989), "Simtgadu kalnā" (1993).

Miris 1989.gadā pēc smagas slimības un apbedīts Kolorādospringsā, ASV. Pēc viņa sēro dzīvesbiedre Ērika Kolorado Springsā, dēls Aldis ar ģimeni Sietlā un meita brīvmāksliniece Anda Zirnlte ar ģimeni Misūri. Viņa piemiņai uz piederīgo vēlēšanos ziedu vietā nododami ziedojumi Brāļu kapiem "Rotā" un Kolorado Springas latviešu radio raidījumiem.

Avots: gulbenesbiblioteka.lv

          "Laiks", 28.06.1989