Eduards Valdemārs Glāzers

LKOK nr.3/565

Seržants 1. bruņotā divizionā .

* 1890. g. 1. februārī Missu pagastā Igaunijā (igauņu tautības).

+ 1953. g. 24. aprīlī Chicago, IL, ASV.

Apbalvots par kauju 1919. g. 4. janvārī ar ienaidnieka bruņoto vilcienu pie Borchu (Atašienes) stacijas. Ordenis piešķirts 1921. gadā.

Paaugstināts par virsnieka vietas izpildītāju.

Dzimis 1890. g. 12, febr. Alūksnes pagastā, igaunis. Izglītojies draudzes skolā. Laukstrādnieks. 

Krievu armijā iesaukts 1912. g., dienējis gvardes artilērijas 3. brigādē. Piedalījies kaujās Polijā un Austrijas frontē. apbalvots ar 3 Jura krustiem un medaļām. Sasniedzis vecākā apakšvirsnieka pak. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 9. jūn. Alūksnē, sākumā dienējis Rūjienas komandantūrā, pēc tam uz 3. bruņuvilciena un Bruņuautomobiļu divizionā. Piedalījies Latgales atbrīvošanā. 1920. g. febr. paaugstināts par virsnieka v. i. Ievainots. 

1920. g. 4. janv. Latgalē pie Atašienas stacijas kaujā pret lielinieku bruņuvilcienu Glāzers, neraugoties uz dzīvības briesmām, zem spēcīgas uguns devās uz priekšu, novēroja ienaidnieka vilcienu, pēc tam ar sava lielgabala uguni sagrāva pretinieka lielgabalu platformu un vienu bruņu vagonu, kā rezultālā ienaidnieks steigā atkāpās. Šrapneļa ievainots, palika savā vietā līdz kaujas beigām. 

Atvaļināts 1921. g. 25. okt. Jaunsaimnieks Alūksnes pagastā Lāčplēšos, aizsargu nodaļas biedrs. 

2. pasaules kara laikā devies trimdā. Mūža nogalē dzīvojis ASV. Miris 1951. g. 24. apr. Čikāgā. Apbedīts Senatobias Misisipi kapu latviešu nodalījumā.