Edvards Berneiss

Edvards Luiss Džeimss Berneiss (angļu: Edward Louis James Bernays; dzimis 1891. gada 22. novembrī, miris 1995. gada 9. martā) bija viens no sabiedrisko attiecību jomas pamatlicējiem, viņa nekrologā dēvēts arī kā „sabiedrisko attiecību tēvs”. 

Edvards Bernajs piedzima Vīnē ebreju ģimenē.

Viņa māte Anna (1858–1955) bija Zigmunda Freida māsa, bet tēvs Eli (1860–1921) bija Freida sievas Martas Bernajs brālis; viņu vectēvs Īzaks Bernajs (caur tēvu Bermanu) bija Hamburgas galvenais rabīns un dzejnieka Heinriha Heines radinieks.

Šāda radniecība Edvardam bija lielisks starta kapitāls. Īpaši onkulis.

Sava onkuļa Zigismunda Freida vārdu Berneiss pamatīgi ekspluatēja. Jau dzīvodams ASV, viņš publiski un skaļi atzīmēja sava slavenā radinieka dzimšanas dienas, pasākumos iesaistot redzamas un populāras personas, vienmēr akcentējot savas radniecības saites. Cik zināms no vēstures, tad pats Freids nebija tādā jūsmā par par savu radinieku.

Viena no E. Berneisa zināmākajām kampaņām ir 1929. gada centieni veicināt sieviešu smēķēšanu, pozicionējot cigaretes kā feministu kustības „Brīvības lāpas” (angļu: Torches of Freedom). Viņš piesaistīja izskatīgas modeles, kuras publiski  iesaistot tās Lieldienu parādē, kurā modeles vienlaicīgi aizsmēķēja, tādējādi parādot sieviešu vienlīdzību un izlaušanos rīcības brīvība, jo sievietēm līdz tam smēķēšana bija liegta - tas skaitījās ārkārtīgi vulgāri un nepieņemami. Cigarešu tirdzniecības pārstāvji, kuri vēlējās dubultot noieta tirgu, šīs akcijas rezultātā izdevās to trīskāršot. Te tika veidota nevis reklām, bet pārdota ideja. Viņš ir vairāku grāmatu autors, tajā skaitā "Sabiedriskās domas kristalizācija" (angļu: Crystallizing Public Opinion) un "Propaganda", kas ir vienas no pirmajām grāmatām sabiedrisko attiecību (PR) jomā.

Vēl 1917.gadā (ilgi pirms Orvela - karš ir miers) viņš savam darba devējam Vudri Vilsonam, piesakot karu Vācijai, piedāvāja saukli: mēs to darām, lai pasargātu  demokrātijas pasaulē:

1917. gada 2. aprīlī prezidents Vudro Vilsons uzstājās Kongresa kopīgā sesijā, lai pieprasītu kara pieteikumu Vācijai, lai pasaule "tiktu padarīta droša demokrātijai". Četras dienas vēlāk Kongress nobalsoja par kara pieteikšanu, sešiem senatoriem un piecdesmit Pārstāvju palātas locekļiem iebilstot pret. "Tā ir briesmīga lieta," viņš teica Kongresam savā runā, "ievest šo diženo miermīlīgo tautu karā, visbriesmīgākajā un postošākajā no visiem kariem, šķietami uz mata galā esot pašai civilizācijai."
Vilsons nepārspīlēja; 1917. gadā karš Eiropā jau bija ilgs divarpus asiņainus gadus un bija kļuvis par vienu no slepkavnieciskākajiem konfliktiem cilvēces vēsturē. Līdz brīdim, kad karš beidzās pusotru gadu vēlāk, bija iznīcināta vesela paaudze — tikai Francija zaudēja pusi savu vīriešu vecumā no divdesmit līdz trīsdesmit diviem gadiem.
Miljoniem izdzīvojušo Eiropas vīriešu sakropļotie ķermeņi mēmi liecināja par kara destruktīvo nežēlību.

Ģimene un izglītība

E. Berneiss piedzima 1891. gadā ebreju ģimenē kā viens no pieciem bērniem vecākiem Elī Berneisam un Annai Freidai Berneisai. 

1892. gadā ģimene pārvācās no Vīnes uz Amerikas Savienotajām valstīm. ASV Berneiss dzīvoja Ņujorkā, kur mācījās DeWitt Clinton vidusskolā.

1912. gadā viņš absolvēja Kornela Universitātes lauksaimniecības programmu, taču pirmo karjeras soli izvēlējās spert žurnālistikā.

1922. gadā E. Berneiss apprecēja Dorisu Fleišmani (Doris Fleischman), laulība ilga līdz 1980. gadam, kad Dorisa nomira.
Ģimenē piedzima divas meitas — Dorisa Berneisa Helda un Anna Berneisa.

E. Berneisa tēvocis ir psihoanalīzes pamatlicējs Zigmunds Freids, kura teorijas Berneiss lietoja sabiedrisko attiecību praksē, ne tikai pārliecinot sievietes smēķēt, bet arī liekot amerikāņiem noticēt, ka veselīgas brokastis iekļauj bekonu.