Elvija Kalepa

Igauniete, viena no pirmajām sievietēm - lidotājām pasaulē, pasaules apceļotāja; kopā ar Amēliju Erhārti piederējusi slavenajam klubam "99", kas kopš 1929. gada apvienoja sievietes lidotājas. Viņas tēva brālēns - Teodors Kaleps, Rīgā dibinātās sabiedrības "Motors" direktors. Teodors Kaleps bija pirmais, kurš 1909. gadā uz Latviju atveda brāļu Raitu lidmašīnu un sāka pirmos lidojumus Latvijā. Kalepa rūpnīca ražoja pirmos lidmašīnu dzinējus un lidmašīnas tālaika Krievijas impērijā. Atšķirībā no daudziem citiem tālaika aviācijas pionieriem, kuri izgatavoja dažas lidmašīnas, Kalepa vadītā rūpnīca pirmskara gados izgatavoja līdz pat 600 aviodzinējiem gadā, nodrošinot Krievijas vajadzības.

Alvīne Johanna "Elvija" Kalepa dzimusi igauņu atslēdznieka (mehāniķa) ģimenē, Taali ciematā Pērnavas apkaimē kā vienīgais bērns. Vecāki viņai drīz nomiruši, un viņu audzināšanā pieņēmusi tēva māsa. 

Pamatskolu apmeklējusi Igaunijā, bet sākoties karam, 15 gadu vecumā kopā ar tanti pārcēlusies uz Sankt Pēterburgu. Sākoties Krievijas sabrukumam, nonākusi komunistu apcietinājumā, taču izdevies izbēgt. Vēlāk atmiņās viņa rakstījusi, ka redzējusi, kā nošauj 6 citus apcietinātos.

 Bēgot no komunistu apvērsuma Krievijā, Alvīne devusies uz Vladivostoku un tur apprecējusies ar grāfu, ģenerāli Slatšovu; laulībā piedzimis dēls. Pēc 8 gadiem viņai izdodas doties uz Ķīnu, taču tur saslimst un nomirst viņas dēls un bez vēsts pazūd arī viņas vīrs, atstājot bez iztikas līdzekļiem. Tā kā bez dzimtās valodas Alvīne mācējusi arī krievu, vācu, angļu un ķīniešu valodu, viņa gadu nostrādā par tulku britu militāro spēku štābam Harbinā. 

1925. gadā Kalepa nolemj atgriezties Igaunijā, taču, lai to izdarītu viņai jādodas caur Indonēziju, Itāliju un Franciju, līdz tikai 1926. gadā viņa nonāk Tallinā. Tomēr šeit viņa nodzīvo īsu laiku, un pēc tam dodas uz Parīzi, kur apgūst glezniecību pie krievu emigranta, gleznotāja Aleksandra Jakovļeva. Šeit viņa iepazinās ar vācu- austriešu izcelsmes baronu Rolfu fon Hoeningenu-Bergendorfu, ar kuru drīz apprecējās un pāris uzsāka 30-to gadu aristokrātiem tipisku dzīvi. 

20-to gadu beigās, atpūšoties slēpošanas kurortā Sanktmoricā viņa tiek iepazīstināta ar holandiešu lidotāju, Pirmā Pasaules kara "Asu", izgudrotāju un uzņēmēju Antoniju Fokeru, kuru viņa joka pēc lūdz iemācīt vadīt lidmašīnu. Pēc 5 stundu lidojumiem Fokera vadībā apmācības viņai jāpārtrauc, jo slēpojot viņa salauza roku, taču atgriežoties Vācijā, kur tobrīd viņa bija apmetusies kopā ar vīru, Alvīne atsāka pilota apmācību un 1931. gada 1. augustā saņēma pilota licenci- kā septītā sieviete Vācijā un pirmā- kā igauniete.

Tūlīt pēc eksāmena nolikšanas viņa ar nelielu Klemma firmas lidmašīnu nolēma doties pirmajā lielajā ceļojumā uz dzimteni, Igauniju, pa ceļam piestājot Ščecinā, Gdaņskā, Kauņā, Jelgavā, Rīgā un noslēgumā, 18. augustā nonākot Tallinā. Par šo notikumu vēsta arī Latvijas prese, jo pie Jelgavas viņa vētrā piedzīvoja avāriju un nosēžoties salauza lidmašīnas propelleru. Kā vēsta tālaika Latvijas prese - Alvīne ir pirmā sieviete -lidotāja, kura pārlidojusi Latvijas teritoriju.

"Ārzemju lidmašīnas katastrofa Latvijā.

Sestdienas vakarā Jelgavas tuvumā nolaidās E. fon Hoeninger- Bergendorf k-dzes lidmašīna, kura devās uz Rēveli, lai apciemotu savu dzimteni. Lidmašīna iekļuvusi gaisa bedrēs un bijusi spiesta nolaisties... Lai neapmaldītos, tā gandrīz visu laiku lidojusi virs dzelzceļa stigas, pie kam lietus nepārtraukti sitis sejā un lidmašīnu tā varējusi vadīt tikai ar vienu roku, bet ar otru vajadzējis slaucīt briļļu stiklus...

1931.08.18 laikraksts "Pēdējā Brīdī""

Atceļā lidotāja vēl aizlidojusi pie radiem Nemmē (Nõmme) Igaunijā un no turienes devusies uz Amsterdamu.

1932. gada maijā Kalepa no Francijas ar kuģi devās uz Ņujorku, jo bija nolēmusi kļūt par pirmo sievieti pasaulē, kura šķērsotu Atlantijas okeānu. ASV viņa iepazinās un sadraudzējas ar ASV aviācijas pionieri- Amēliju Erhārtu, kura neatkarīgi no Alvīnes jau agrāk bija uzsākusi gatavoties ceļojumam un izlidoja jau pēc 2 nedēļām.

1932. gada 20. maijā Amēlijai izdodas pārlidojums no Kanādas līdz Īrijai un Alvīne nolēma no sava lidojuma atteikties, jo uzskatīja, ka nav vērts riskēt un tāpat kļūt tikai par otro. Tā vietā viņa pievēršas lidošanas popularizēšanai ASV sieviešu vidū. Viņa iestājas sieviešu - lidotāju klubā "99" un aktīvi pievēršas gan lidošanai, gan dizaina darbiem gan zīmēšanai.

Drīz viņa izšķīrās no vācu barona, bet pēc tam apprecējās trešo reizi, šoreiz ar amerikāni.

1936. gadā Kalepa publicē grāmatu bērniem Air Babies, kurā ar ilustrācijām māca lidošanas pamatus. Grāmata piedzīvo atkārtotus izdevumus. 

1938. gadā Amēlija Erhārte ir to priekšvārda autore, priekšvārdu viņa pabeidz 3 dienas pirms došanās pasaules apceļojumā, kurā pazūd bez vēsts.

1939. gadā Kalepa pievērās rotaļlietu biznesam. Viņa patentēja rotaļlietu "Patsie Parachute"- lelli ar izpletni, kuru, uzmetot gaisā, atpakaļ nolaižas ar izpletni. Taču kara dēļ rotaļlietu ražošana tika ierobežota, un sašķobījās arī Kalepas veselība. Ārstēšana prasīja ievērojamus līdzekļus un 1946. gadā rotaļietu rūpnīcu nācās slēgt.

1950. gadā viņas veselība tomēr uzlabojas un viņa atsāka pievērsties dizaina darbiem. Viņa radīja un patentēja vairākas jaunas rotaļlietu idejas no kurām veiksmīgākā bija "Scribbles Dolls" - lelles, kuru sejas var uzzīmēt paši bērni (ideja radās arī tāpēc, ka viņai no iepriekšējās rūpnīcas bija palikušas 50,000 neapzīmētu leļļu galvu sagataves).

60.- tajos Alvīne dzīvoja Palmbīčā, Floridā un izgatavo 3dimensionālus mākslas darbus no ādas. Tos iegādājušies arī tālaika slavenības, nodrošinot Alvīnei iztiku.

Kopš 1986. gada viņa dzīvojusi veco ļaužu pansionātā, mirusi 1989.g. Lai gan viņa bija precējusies 3 reizes, taču līdzīgi, kā viņas slavenais tēva brālēns- rīdzinieks un pirmais lidmašīnu rūpnieks cariskajā Krievijā,- Teodors Kaleps,- aiz sevis viņa neatstāja nevienu zināmu pēcnācēju.