Elza Blaua
- Dzimšanas datums:
- 18.01.1894
- Miršanas datums:
- 00.00.1962
- Tēva vārds:
- Jēkabs
- Pirmslaulību (cits) uzvārds:
- Grīnberga
- Kategorijas:
- miris emigrācijā
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Dzimusi Valmierā.
2. Pasaules kara sākumā Haralda Blaua dzīvesbiedrei Elzai (dzim. Grīnberga, 1894. g.), kura strādāja Rumānijas sūtniecībā, izdevās iegūt atļauju izbraukšanai uz Trešo reihu. Ar tuberkulozi saslimušais H. Blaus ar ģimeni — māti Liliju Blauu, sievu Elzu un bērniem — dēlu Haraldu (dz. 1927. g.) un meitu Ritu Zigrīdu (dz. 1928. g.) atstāja Latviju.
Pēc Pirmā pasaules kara, kad 1920. gadā H. Blaus bija pārcēlies uz dzīvi Rīgā, viņš jau bija precējies ar Elzu Grīnbergu (dz. 1894. gada 18. janvārī Valmierā). Dēls Haralds piedzima 1927. gada 18. jūnijā, bet meita Rita Zigrīda — 1928. gada 11. maijā.
1938. gadā Haralds Blaus pazūd no redzesloka. Ne sporta presē, ne biedrību protokolu grāmatās viņa vārds neparādās.
1939. gadā Blaui izrakstījās no savas pēdējās dzīvesvietas Baložu ielā 14. H. Blaus pārcēlās uz sievas dzimtajām mājām Valmieras pusē — Kaugurmuižas Ķiguļiem,kur bija aptuveni 100 hektāru liels īpašums. Te jau trīsdesmitajos gados tika izveidota sporta suņu audzētava. Pats meistars jau bija slims...
2006. gada vasarā Latvijas Sporta muzeju apciemoja H. Blaua dēls — Haralds Blaus juniors. Viņš dzīvo Amerikā, bet vasarās atgriežas Latvijā. Daudzus gadus nostrādājis aviokompānijās.
Pilnībā jāpaļaujas uz viņa atmiņām par tēva privātās dzīves faktiem un izceļošanu no Latvijas uz Vāciju.
„Papam bija trīs māsas. Manas mammas vārds ir Elza. Elzas un Haralda tēvi bija ārsti. Abi daktera kungi sarunāja. Kad Haralds būs izstudējis, tad būs kādi 28 gadi... Tad Elza būs viņam pareizā partnere... Viņa Pirmā kara laikā bēga uz Zviedriju un drusciņ dzīvoja arī Somijā. Viņai bija valodas. Viņas tēvs Elzu sūtīja uz Sorbonas universitāti Parīzē mācīties franciski un kaut kur Anglijā. Māte prata angliski, franciski, krieviski un vāciski. Tāpēc arī viņa dabūja darbu — stenogrāfistes un mašīnrakstītājas vietu Rumānijas sūtniecībā. Viņa bija diplomātiskajā darbā. Tātad Latvijā sevišķi daudz tādu sieviešu nebija. Viņi abi divi strādāja. Un māte varbūt pelnīja vēl vairāk nekā tēvs. Jā, finanses, cik es zinu, bija kārtībā. Vienmēr.
Rīgā mācījāmies 4. pamatskolā. Tas ir Āgenskalnā.
Tēvs nebija sevišķi stingrs. Nē. Viņš izlikās stingrs. Bet to sportu — jā. Tur bija jāklausa. Tēvs aizveda slidot, kad man bija deviņi gadi uz Latvijas Sporta biedrības laukumu... Voldemārs Vilnieks bija mums treneris.
Bija jāslido. Un tas bija jādara un jākrīt. Simtām reizes. Ar to slidošanu, kā tu lēksi, kā tu izdarīsi, kad nemāki, nevari, tāpēc jākrīt visu laiku. Uz ledus taisījām tos ciparus — tās skolas figūras, kas toreiz bija sevišķi svarīgas. Tagad otrādi viss ir. Tagad brīvais stils ir svarīgāks.
No slidošanas man nekas nepatika. Nē. Ne lēkt, ne griezties. Māsai varbūt drusciņ labāk nekā man. Bet bija jādara. Tēvs lika. Šausmīgi. Tas ir briesmīgi! Šaušanā arī ar mani mēģināja. Es negribēju. Es negribēju tādus māla baložus. Es vispār negribēju neko šaut. Patika muļķoties un dauzīties. Volejbolu spēlēt.
Amerikā visas medaļas ir saglabājušās. Tās ir ieliktas rāmī. Arī Stokholmas. (..) Viņš pats par Stokholmu nekad nestāstīja. Nē. Viņš nebija stāstītājs vispār. Bija samērā kluss. Mēs jau arī neinteresējāmies. Mums tad bija desmit vienpadsmit gadi. Kad varēja vairāk sarunāties, tad jau viņa paša vairs nebija. No mammas varēja visu ko uzzināt. Bet tad arī vairs mammas nebija, tad neko. Mamma bija dzīvāka. Prata runāties.
Paps arī labi prata gleznot. Gleznot ar ūdens krāsām... Daudz ko... Ļoti labi. Un ar tušu zīmēja pa lielākai daļai dzīvniekus. Ar mellu tušu. Bildītes. Ļoti labas. Apdāvināts bija... Mums vēl dažas bildes no tiem Ķiguļiem ir saglabājušās. Mēs paņēmām līdzi no Latvijas. Oriģinālās. Tā zīmēšana nebija viņa profesija.
Rita, mana māsa, apprecējās ar amerikāņu karavīru Vācijā. Viņam beidzās dienēšana, un viņi aizbrauca uz Ameriku.
Es paliku ar mammu Vācijā. Mācījos un spēlēju tenisu.
Mēs faktiski bez kaut kādas naudas atstājām Vāciju un devāmies uz Ameriku ar mammu.”
„Mamma mira pie māsas Takomā, Vašingtonas štatā. Māsa vienreiz gadā aiziet uz kapiem. Parasti mammas dzimšanas dienā — 18. janvārī.
Mamma mums bija piemērs. Mums abiem diviem. Mamma mūs neaudzināja līdz desmit vienpadsmit gadiem, un tad, protams, ar pēc četrpadsmit Vācijā. Aukles bija un kalpones bija mūsu audzināšanai. Mamma gribēja mūs redzēt... Bet viņa darbā strādāja pilnā slodzē. Un tur taču nevarēja ar bērniem ņemties. Ministrijā, katrā ziņā nē. Mamma mums bija mīļākais cilvēks.”
Avoti: garamantas.lv
Nav pesaistītu vietu
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Haralds Blaus | Dēls | ||
2 | Rita Zigrīda Blaua | Meita | ||
3 | Haralds Blaus | Vīrs | ||
4 | Kārlis Blaus | Sievas/vīra tēvs | ||
5 | Lilija Blaua | Sievas/vīra māte |
Nav norādīti notikumi