Pastāsti par vietu
lv

Elza Grundmane

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
04.05.1891
Miršanas datums:
30.03.1931
Papildu vārdi:
Эльза Яковлевна Грундман; Elza Grundmane
Kategorijas:
Bende, Boļševiks, lielinieks, Čekists
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Gandrīz vai unikāls gadījums bija ar leģendāro čekisti, latvieti Elzu Grundmani (1891-1931), par kuru tika rakstīts, ka viņas sirds un roka nekad nav drebējušas cīņā "ar revolūcijas ienaidniekiem".

To papilnam izjuta Ukrainas un Ziemeļkaukāza iedzīvotāji, kur šī ļoti ievērojamā čekiste brutāli ieviesa padomju varu. Viņa bija ne tikai pirmā sieviete, kura apbalvota ar Goda čekista nozīmi, bet, šķiet, vienīgā visas čekas vēsturē, kura no 1929. gada līdz 1931.gadam bija GPU centrālā aparāta nodaļas vadītāja Maskavā; laikam to nespēja atkārtot neviena sieviete vispār čekas vēsturē (noteikti ne pat ebreju tautības apakšpulkvede Elizabete Zarubina-Gorskaja kādus desmit gadus vēlāk). 

Aivars Stranga, Diena, 2009.

Ir citi avoti, kas vēsta ka šī plinšu sieva vienkārši aiz sevis ir atstājusi līķu kalnus, un viņu nespēja iežēlināt nedz mazi raudoši bērni, nedz bezpalīdzīgi veci cilvēki. Pati bija gan bez vīra, gan bez bērniem (bez grūtībām kvalificētos jebkurā feministu pulciņā), tāpēc ģimeniska sentimenta šai būtnei nebija. Viņa ar savu vājo izglītību saprata sev galveno - kādu nošaujot, izpaliek vajadzība kaut ko skaidrot vai pārliecināt. Viņas arguments bija lode tam, kurš neietilpa viņas ļoti primitīvajā izpratnē par cilvēku, par ģimeni, par dzīvību. Nošauts cilvēks vairs nebija problēma.

Vāji izglītotajai čekistu varzai, kuras sastāvā viņa varēja izpausties, rakstītprasme bija tik zemā līmenī, ka neviens nekad arī neprasīja kādas rakstiskas atskaites par nopostītajām sādžam, nodedzinātajām mājām un tur noslepkavotajiem iedzīvotājiem.

Vēlākos gados t.s. "troikas" procesu birokratizēja, veidojot atskaites sistēmas, noformējot aktus pan par atšautajiem, plānu izpildi šajā jomā un jaunu atšaujamo atļauju saņemšanu. Boļševiku valstī pie varas esošie tādējādi būvēja nākamām paaudzēm laimīgu valsti. Paradoksāli, ka nežēlīgo noziegumu vilni sākotnēji atbalstīja arī vienkāršie un pasīvie notikumu vērotāji un mietpilsoņi, kuri bija pārliecināti, ka viņus pašus šāds liktenis nekad neskārs.

Pētot arhivus, izrādījās, ka šī nav vienīga tautiete, kura vēsturē ir ierakstījusi lapas ar asinīm. Piemēram, noziedziniece Austra Tievais-Šepšeļēviča un Paulīne Mettere.

Tiesa, Grundmanei bija pārliecība, ka tas ir svarīgs darbs, ko viņa veic sabiedrības interesēs, jo darīja to valsts vārdā. Boļševisma recidīvs ir tik smags, ka pat mūsdienās var atrast virkni cilvēku, kuri dzīvo mums blakus un kuri ar tīksmi apspriež, kā tos, kuri viņiem kādu iemeslu dēļ vienkārši nepatīk, varētu ar tīksmi  represēt, pazemot vai pat fiziski iznīcināt.

nekropole.info

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Jefims JevdokimovsJefims JevdokimovsPartneris, Darba biedrs08.01.189102.02.1940
        2Артем ЗеленыйАртем ЗеленыйDarba biedrs
        3Mihails KaganovičsMihails KaganovičsPaziņa16.10.188801.07.1941
        4Лазарь КагановичЛазарь КагановичPaziņa22.11.189325.07.1991
        5Lavrentijs BerijaLavrentijs BerijaPaziņa29.03.189923.12.1953
        6Vasīlijs StaļinsVasīlijs StaļinsPaziņa21.03.192119.03.1962
        7Josifs StaļinsJosifs StaļinsPaziņa18.12.187805.03.1953
        8Nikolaj VlasikNikolaj VlasikDarba devējs22.05.189618.06.1967
        9
        Софа ГельбергDomu biedrs00.00.1918
        10Varvara JakovlevaVarvara JakovlevaDomu biedrs00.00.188511.09.1941
        11Austra Tievais-ŠepšeļēvičaAustra Tievais-ŠepšeļēvičaDomu biedrs00.00.1880
        12Наум  ТурбовскийНаум ТурбовскийDomu biedrs00.00.1896
        13Фрума  Ростова-ЩорсФрума Ростова-ЩорсDomu biedrs06.02.189700.00.1977
        14Ernsts ŪdrisErnsts ŪdrisDomu biedrs20.06.189405.07.1967
        15Дора ЛюбарскаяДора ЛюбарскаяDomu biedrs00.00.190006.01.1920
        16Marta KrustiņsoneMarta KrustiņsoneDomu biedrs20.04.189504.12.1996

        13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija

        Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra (piekārtots pie datuma, ignorējot stilu, 26.1.1905 pēc jaunā) manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

        Pievieno atmiņas

        20.12.1917 | Čekistu diena

        Pievieno atmiņas

        11.08.1932 | Письмо Сталина Кагановичу - начало Голодомора в Украине

        Pievieno atmiņas

        Birkas