Emīls Balodis

1991. gada septembrī Zviedrijā Emīls un Austra Balodis nosvinēja savas laulības 60 gadu atceri. Viņus 1931.gadā salaulāja prāvests Kundziņš Pāvila baznīcā Rīgā. Emīls taja laikā bija students Latvijas Universitātes tautsaimniecības fakultātē, līdztekus strādājot nodokļu departamentā, un pēc studiju beigšanas kļuva par vecāko nodokļu inspektoru. Austra 1930.gadā nobeidza LU zobārstniecības fakultāti ar grādu "ārste zobu slimībās". Visa ģimene 1944.gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur Austra strādāja savā arodā pie vāciešiem un vēlāk pie amerikāņu armijas. Viņu pēdējā dzīves vieta Vācijā bija latviešu kolonijā Eslingenā, no kurienes visa ģimene 1953.gadā izceļoja uz Zviedriju. Austra tur strādāja par rajona zobārsti līdz pensijas laikam, bet Emīls par grāmatvedi. Vaļas stundās Emīls aktīvi piedalījās latviešu sabiedriskajā dzīvē. 1979.gadā ugunsgrēkā Emīls un Austra pazaudēja visu savu iedzīvi un pārcēlās uz jaunu dzīves vietu pie Stokholmas, kur jau dzīvoja viņu bērni ar ģimenēm. Meita Vija ir zobu tehniķe ar specialitāti porcelāna keramikā. Dēls Agnis Zviedrijā beidzis odontoloģijas un vēstures fakultātes un Latviešu nacionālā fonda uzdevumā sarakstījis Latvijas vēsturi zviedru valodā. Emīls ir korporācijas Patria un Austra korporācijas Imeria filitristi. Viņiem ir seši mazbērni.