Erihs Rēders

Erihs Johans Alberts Rēders (vācu: Erich Johann Albert Raeder, dzimis 1876. gada 24. aprīlī, miris 1960. gada 6. novembrī) bija vācu admirālis, Vācijas Kara flotes (Kriegsmarine) komadieris līdz 1943. gadam, kad viņu nomainīja Kārlis Dēnics. Pirmais lieladmirāļa titula īpašnieks kopš Alfreda fon Tirpica laikiem. Notiesāts mūža ieslodzījumā Nirnbergas prāvas laikā. 1955. gadā atbrīvots no apcietinājuma.

Dzimis Hamburgas pievārtē. Bijis ķeizara Vilhelma II privātās jahtas apkalpē. 1912. gadā kļuva par admirāļa Franča fon Hipera štāba priekšnieku. Pirmā pasaules kara laikā piedalījās karadarbībā, tai skaitā Dogersēkļa kaujā un Jitlandes kaujā.

Pēc kara bija iesaitīts Kapa pučā, tāpēc pēc puča tika nosūtīts darbā uz Flotes arhīviem. Tomēr vēlāk veiksmīgi kāpa par karjeras kāpnēm un 1922. gadā kļuva par kontradmirali, 1925. gadā - viceadmirāli, bet 1928. gadā - par admirāli un Kara flotes virspavēlnieku. 1939. gadā bija pret plānoto iebrukumu Lielbritānijā.

Pēc vairākām neveiksmēm karadarbībā 1943. gada maijā demisionēja, bet par Kara flotes komandieri tika iecelts zemūdens spēku komandieris Kārlis Dēnics. Kara beigās 1945. gadā E. Rēderu apcietināja Padomju armija un nosūtīja uz Maskavu. Tiesāts Nirnbergas prāvā, piespriesto mūža ieslodzījumu izcieta Špandavas cietumā Berlīnē. 1955. gadā veselības stāvokļa dēļ atbrīvots no ieslodzījuma.