Ernests Šmidts-Šmits
- Dzimšanas datums:
- 08.02.1898
- Miršanas datums:
- 06.08.1965
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, 2. Pasaules kara dalībnieks, Dzelzs krusta Bruņinieka krusts, LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Militārpersona, karavīrs, Neatkarības kauju dalībnieks, Padomju represiju (genocīda) upuris, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Dzimis 1898. g. 8. febr. Gaujienas pagastā. 3. atsevišķā bataljona leitnants. Pēdējā dienesta pakāpe kapteinis. Cīnījās 2. pasaules karā. Latviešu leģionā paaugstināts par majoru.
Beidzis tirdzniecības skolu, līdz 1. pasaules karam dzīvojis Smiltenē. 1917. g. 4. janvārī iesaukts krievu armijā, dienējis Somijas leibgvardes pulkā, pēc tam mācījies 2. Pēterhofas praporščiku skolā. 1919. g. 26. maijā iestājies brīvprātīgi Latvijas armijā, paaugstināts par leitnantu. 1919. g. 3. novembrī Jēkabpils raj. pie Daudzevas kaujā ar bermontiešiem pēc rotas komandiera ievainošanas Šmidts-Šmits uzņēmās pusrotas vadību un straujā triecienā ielauzās stipri nocietinātajā Daudzevas muižā. Ienaidnieka pretuzbrukuma laikā, pārspēka ielenkts, izlauzās cauri pretinieka ķēdēm, turklāt ieguva ložmetēju, saņēma 2 gūstekņus un 2 zirgus. Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām 3. Jelgavas kājnieku pulkā.
1923. g. beidzis virsnieku kursus.
1927. gadā piešķirts Lāčplēša kara ordenis, Appbalvots par cīņu 1919. g. 3. novembrī pie Daudzevas.
1935. g. nov. paaugstināts par kapteini. Apbalvots arī ar TZO.
1940. g. no armijas aizgājis. 2. pasaules kara laikā dienējis latv. leģionā šturmbannfīrera (majora) pak. Pēc kara palicis Latvijā, apcietināts un ieslodzīts labošanas darbu nometnēs Sibīrijā. Pēc atbrīvošanas atgriezies Latvijā.
Miris 1965. g. 6. augustā Aucē un apglabāts Auces kapos.
Nav pesaistītu vietu
08.10.1919 | Bermontiāde: Rietumkrievijas brīvprātīgo armija ielaužas Rīgā un ieņem visu Daugavas kreiso krastu
11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem
Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.