Fabians Bija

Aresta adrese: Madonas apriņķis, Liezeres pagasts, Pamatskolas māja
Aresta datums: 14/06/1941
Ieslodzījuma vieta: Sverdlovskas apgabals, Sevurallags
Miris ieslodzījumā: 30/03/1942
Miršanas vieta: Sverdlovskas apgabals, Sevurallags, 1. nodaļas (Sosva) 6. lēģera punkta lazarete

Apbedījuam vieta: Sevurallags, 4. lēģera punkta kapsēta

    *****

Vienlaicīgi uz Krasnojarskas apg. Berjozovskas raj. izsūtīta dzīvesbiedre Ilga Bija Jēkaba m., dz. 1916.g., atbrīv. lēmums 1956.g., un dēls Ints Bija, dz. 1941.g., atbrīvots 1946.g.

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Fabians Bija varat meklēt vietnē news.lv.

 

 

Fabians Beļavskis (Beļavsks) dzimis 26.03.1909 (pēc v. s.) tautskolotāja Antona Beļavska [1] (187810/22.03.1879, Bebrenes pagasts, Ilūkstes apriņķis [26] – 1966 [10]) un viņa sievas Helēnas (dzim. Butovska, [1] 1873-1949 [16]) septiņu bērnu ģimenē. Dzimšanas vieta – Ilūkstes apriņķis, Bebrenes pagasta pamatskola. [1, 4]

Kristīts 02.04.1909 (pēc v. s.) Bebrenes Romas katoļu baznīcā. Krustvecāki: A. Šarko, ksendzs, un Marija Troičinska, jaunava. [1]

Brāļi – Agatons (Banga, [8, 9]  27.09.1906-02.01.1990 [8]), Albīns (Banga, [9, 21] 15.06.1912-06.01.2004 [21]); māsas – Antonija (Ansone, [9] ?-?), Paulīne (Radziņa, [9] ?-?), Marija (26.03.1911 [2]-25.03.1912 [3, [A]) un Marta [2, 17, 21] (Gauja, [17] 26.03.1911 [2]-?). [B]

Ticība: katoļticīgs.

Tautība: latvietis.  

Pilsonība – Latvijas. [4, 5] Pilsoņa iekšzemes pase izdota 18.07.1925 un 28.07.1928.

1916. g. uzsācis skolas gaitas vāciešu atvērtajā skolā Bebrenes muižā, kurā mācījies tikai divus vasaras mēnešus, jo, vācu armijai atkāpjoties, skolu slēdza. Skolas gaitas atsācis 1918. g. rudenī, kad no Pirmā pasaules kara atgriezies tēvs un Bebrenes skolā sācis strādāt par valodu, dabaszinību un matemātikas skolotāju. 1919. g. pavasarī, skolas ēkai nodegot, mācības atsācis rudenī lielinieku varas atvērtajā skolā Bebrenes muižas pilī, kurā mācījies vienu ziemu. Divās nākošajās ziemās – 1920./1921. un 1921/1922. gadā – apmeklējis Kurmenes pagasta pamatskolu, jo uz turieni dzīvot pārcēlusies ģimene, bet tēvs sācis strādāt par skolas pārzini un skolotāju. 1922. g. pārgājis uz Skaistkalnes pagasta pamatskolu, jo Kurmenes skola bijusi I pakāpes (četru klašu) pamatskola. 1924. g. pavasarī beidzis Skaistkalnes sešklašu pamatskolas kursu.

01.08.1925-16.06.1931 mācījies Jelgavas Valsts skolotāju institūtā. [4] Šajā pedagoģiskajā augstskolā mācījušies arī māsa Antonija un brālis Albīns, kuri visi 1929. g. no Bauskas apriņķa valdes saņēmuši studiju atbalstu: Fabians un Antonija – 62 latus, bet Albīns – 42 latus. [11] Institūta izsniegtajā apliecībā norādīts, ka sekmīgi apguvis pamatskolas mācību priekšmetus, metodiskos kursus un audzēkņus iepazīstinājis ar dārzkopību un biškopību. Pēc augstskolas absolvēšanas noteikts pienākums nokalpot trīs gadus par skolotāju Latvijā un piešķirtas likumā paredzētās tiesības. [4]

Karaklausība: Latvijas armijas virsleitnants. [22]

Nodarbošanās: skolotājs, [4, 18-20, 23, 24] valsts ierēdnis/ [5] vecākais kancelejas ierēdnis. [27-29]   

30.05.1931 lūdzis Izglītības ministrijas Skolu departamenta skolotāju cenza komisijai cenzēt viņu uz sešklašu pamatskolas skolotāja pakāpi. 16.06.1931 Izglītības ministrijas Skolu departaments izdevis pagaidu apliecību Nr. 8190, ar kuru apliecināts, ka Tautskolotāju cenza komisija 15.06.1931 piešķīrusi Fabianam Beļavskim pilnas sešklašu pamatskolas skolotāja tiesības bez tiesībām mācīt vācu valodu. [4]

No 01.08.1932 pieņemts darbā Rīgas pilsētas Izglītības nodaļas jaundibinātajā 17. vācu pamatskolā par latviešu valodas skolotāju, [23] bet no 16.03.1934 apstiprināts par šīs mācību iestādes skolotāju. [24] 08.01.1935 skolas pārzine lūgusi Izglītības ministrijas Tautskolotāju cenza komisiju pārcenzēt latviešu valodas skolotāju Fabianu Beļavski. 18.01.1935 cenza komisija paskaidrojusi, ka pārcenzēt par pilntiesīgu pamatskolas skolotāju F. Beļavski varēs tikai tad, kad viņš būs izturējis pārbaudījumu vācu valodā. [4] 1939. g. augustā pieņemts par skolotāju Jelgavas apriņķa Bēnes sešklašu pamatskolā, [18] vēlāk strādājis Madonas apriņķa Liezeres sešklašu pamatskolā. [19]

Strādājis Šoseju un zemes ceļu departamenta X rajonā [5, 27-29] Madonā. [5] Sākotnēji pieņemts darbā par štata kalpotāja vietas izpildītāju, no 01.06.1938 iecelts par vecākā kancelejas ierēdņa vietas izpildītāju, [28, 29] bet no 07.06.1939 [27] – par pastāvīgu darbinieku šajā amatā. [27, 29]

Sabiedriskā darbība: politiskā organizācija “Pērkoņkrusts”; aizsargs; [22] Latvijas Aerokluba Kurmenes nodaļas Revīzijas komisijas priekšsēdis no tās dibināšanas 12.05.1936. [20]

Laulājies ar Ilgu Dombrovsku 26.12.1939. Vecāku dzīvoklī Jelgavā salaulājis arhibīskaps T. Grīnbergs. Laulību ieraksts veikts Jelgavas Sv. Annas ev. lut. draudzes baznīcu  grāmatā. [5]

Bērni: dēls – Ints (Banga, 05.04.1941). [12]

05.04.1940 iesniedzis Iekšlietu ministrijai kopīgu lūgumu par uzvārda maiņu sev un dzīvesbiedrei. Dzimtas uzvārdu "Beļavskis (Beļavsks)" vēlējušies nomainīt, jo tas neatbildis tautībai un salikts no  diviem vārdiem. Pieteikumā dzīvesbiedri lūguši piešķirt uzvārdu „Bija”. 29.04.1940, izskatot iesniegto lūgumu, tika ļauts turpmāk saukties uzvārdā „Bija”. [5, 25] Lēmums stājies spēkā tajā pašā dienā. [5]

Dzīvojis Bebrenes pagastā, Bebrenes pagasta pamatskolā; Kurmenē, Kurmenes pamatskolā; [4] Madonā, Valdemāra bulvārī/ielā 24-2. [5, 25]

14.06.1941 Madonas apriņķa Liezeres pagasta Pamatskolas mājā arestēts [6, 7] un 15.06.1941 [19] deportēts uz Sibīriju. [6, 7, 19]

No Pauļa Dzintara atmiņām:

Labprāt ar jauniešiem darbojās arī Fabiāns Beļavskis, kas vēlāk mainīja uzvārdu un saucās Fabiāns Bija. Viņš apprecējās ar manu latīņu valodas skolotāju Ilgu Dombrovsku. Viņus kopā ar jaupiedzimušo dēliņu 1941. gada 14. jūnijā izsūtīja uz Sibīriju. Brīnumainā kārtā mazais Biju puisītis ar māti izsūtījumu pārcieta un atgriezās Latvijā. Vīrieši ešelonā nodalīti atsevišķi, kopā tur bijuši 17 madoniešu. [14]

Piederīgie par aizvestās ģimenes turpmāko likteni nav zinājuši, tāpēc ar laikraksta “Tēvija” starpniecību brālis Albīns meklējis kādu, kurš varētu sniegt ziņas par izsūtīto māsu un brāli līdz ar viņu ģimenēm. [17]

Ieslodzījuma vietā Krievijā, Sverdlovskas apgabala Sevurallagā atradies līdz savai nāvei.

Miris Krievijā, Sverdlovskas apgabala Sevurallagā, [6] 1. nodaļas (Sosva) 6. lēģera punkta lazaretē [15] 32 gadu vecumā.

Apbedīts Sevurallagā, 4. lēģera punkta kapsētā. [15]

__________________________________

[A] Baznīcu grāmatas mirušo ierakstā [3] par māti norādīta Anna.

[B] Atklāt māsu dzimšanas secību nav izdevies. Personvārdi sarindoti pēc pieņēmumiem.

 

Avoti:

1. https://raduraksti.arhivi.lv: Baznīcu grāmatas; Romas katoļi; Dekanāti; Zemgales; 1909 Dzimušie. Laulātie. Mirušie; 358. kadrs, 28. ieraksts.
2. https://raduraksti.arhivi.lv: Baznīcu grāmatas; Romas katoļi; Dekanāti; Zemgales; 1911 Dzimušie; 117. kadrs, 19., 20. ieraksts.
3. https://raduraksti.arhivi.lv: Baznīcu grāmatas; Romas katoļi; Dekanāti; Zemgales; 1912 Laulātie. Mirušie; 93. kadrs, 10. ieraksts.
4. LVVA, 1632. f., 1. apr., 2319. l.
5. LVVA, 3234. f., 1. apr., 534. l.
6. Aizvestie : 1941. gada 14. jūnijs. 2. papildinātais izd. Rīga : Latvijas Valsts arhīvs : Nordik, 2007. 384. lpp. ISBN 9984-675-55-6.
7. Aizvestie. Neaizmirstie : deportēto karte [tiešsaiste]. [Rīga] : Karšu izdevniecība Jāņa sēta, [b. g.] [skatīts 2023-12-09]. Pieejams: https://deportetie.kartes.lv/lv/c___57.028769-26.052509-18.
8. Agatons Banga [tiešsaiste]. [B. v.] : Cemety : kapsētu informācijas digitalizācija un datu pārvaldības sistēma, 2025 [skatīts 2025-01-06]. Pieejams: https://www.cemety.lv/public/deceaseds/827054?type=deceased.
9. Antonija Ansone Alšvangā meklē… Kurzemes Vārds, Nr. 195 (1944, 22. aug.), 3. lpp.

   T.p. arī

   Dažādi. Meklē brāļus… Tēvija, Nr. 224 (1944, 21. sept.), 4. lpp.

10. Antons Beļavskis [tiešsaiste]. [B. v.] : Cemety : kapsētu informācijas digitalizācija un datu pārvaldības sistēma, 2025 [skatīts 2025-01-06]. Pieejams: https://www.cemety.lv/public/deceaseds/1512513?type=deceased.
11. 840 latus pabalsta skolēniem… Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis, Nr. 275 (1929, 8. febr.), 2. lpp.
12. Banga, Ints. 1941. gada 14. jūnija deportācijas [tiešsaiste] : projekta darba "1941. gada 14. jūnija deportācijas no represēto skatpunkta" praktiskā daļa. Atb. par izd. Signe Banga un Elīza Veļķere. Publicēts 2023. gada. 15. janvāris. Pieejams : https://www.youtube.com/watch?v=Ze4YEO032Ds.
13. Draudžu dzīve. Zemgales Balss, Nr. 276 (1939, 5. dec.), 3. lpp.
14. Dzintars, Paulis. Prērijas ārsts (1. turpinājums). Laiks, Nr. 6 (2008, 9./15. febr.), 4. lpp., fotogr.
15. Fabians Bija [tiešsaiste]. [B. v.] : Timenote.info, 2024 [skatīts 2024-04-02]. Pieejams: https://timenote.info/lv/Fabians-Bija.
16. Helēna Beļavskis [tiešsaiste]. [B. v.] : Cemety : kapsētu informācijas digitalizācija un datu pārvaldības sistēma, 2025 [skatīts 2025-01-06]. Pieejams: https://www.cemety.lv/public/deceaseds/1512512?type=deceased.
17. Ja kāds ko zinātu par aizvestajiem… Tēvija, Nr. 34 (1941, 8. aug.), 8. lpp.
18. Jauni skolotāji Jelgavas apriņķa pamatskolās. Zemgales Balss, Nr. 177 (1939, 9. aug.), 2. lpp.
19. Kronlīns, J. 379 dienas :  mūsu jaunatnes un skolu liktenis boļševiku varas laikā / J. Kronlīns. Rīga : Latvju grāmata, 1944. 347. lpp.
20. Latvijas aerokluba priekšnieka apkārtraksts Nr. 5. Spārnotā Latvija, Nr. 24 (1936, jūn.), 747.-749. lpp.
21. Mūžībā aizgājis… Laiks, Nr. 3 (2004, 24./30. janv.), 21. lpp.
22. No NKVD līdz KGB : politiskās prāvas Latvijā 1940-1986 : noziegumos pret padomju valsti apsūdzēto Latvijas iedzīvotāju rādītājs. Rīga : Latvijas Vēstures institūta apgāds,  1999. 87. lpp. ISBN 9984-601-73-0.
23. Pārmaiņas Rīgas pilsētas darbinieku sastāvā. Izglītības nodaļā. Latvijas Pašvaldību Darbinieks, Nr. 1 (1932, okt.), 14. lpp.
24. Skolu kronika. Rīgas Skolu valdes darbība. Audzinātājs, Nr. 4 (1934, apr.), 223. lpp.
25. Sludinājums. Iekšlietu ministrijai… Valdības Vēstnesis, Nr. 83 (1940, 13. apr.), 5.-6. lpp.
26. 3. Saeimas vēlēšanu kandidāti-atturībnieki. Rīgas vēlēšanu apgabals : Antons Beļavskis. Jaunā Balss, Nr. 8 (1928, 15. sept.), 5. lpp., ģīm.
27. Ziņas par departamenta personalu. Iecelti par pastāvīgiem darbiniekiem… Ceļš un Satiksme, Nr. 12 (1939, 15. jūn.), 159. lpp.
28. Ziņas par departamenta personālu. Iecelti rajonos… Ceļš un Satiksme, Nr. 4 (1938, 15. jūn.), 32.-33. lpp.
29. Ziņas par departamenta personalu. Latviskojuši uzvārdus… Ceļš un Satiksme, Nr. 11 (1940, 1. jūn.), 126. lpp.