Fēlikss Bebrekārkle

Fēlikss Bebrekārkle (iespējams - Bebrukārkls), dzimis 1896.gadā Jelgavā, miris pēc ilgstošas spīdzināšanas un mocībām NKVD cietumos Novosibirskā. 

Bijis boļševiku kompartijas biedrs no 1919. līdzi 1938.gadam.

Nāk no strādnieku ģimenes. Sākotnēji - vidējā izglītība, taču turpinājis mācības Irkutskas universitātē.
Izcēlies pārējo vidū ar to, ka apguvis perfekti ne tikai krievu valodu, bet zinājis arī franču un vācu valodas. Tā laika Padomju Krievijā - reti laba izglītība.

Līdz 1916. gadam strādājis Kurzemes guberņas pārvaldē, bet, ienākot vācu karaspēkam, iestāde evakuējas uz Kazaņu. Šajā laikā vienlaikus bija Sarkanā krusta biedrs, kā arī darbojās bēgļu komitejā. 

Kad Kazaņā ienāca baltgvardi, Fēliksam, kurš darbojās štābā kā rakstvedis, izdevās dezertēt un palikt Kazaņā, kur neilgu laiku viņš darbojās kopā ar Čehu korpusu, bet pēc tam pārgāja sarkanās armijas pusē - kopš šī brīža viņš kļuva par kaismīgu padomju varas atbalstītāju.

Kopš 1920.gada 15. aprīļa - ķļūst par ČK-NKVD darbinieku, kur, ņemot vērā izglītību un arī, acīmredzot rakstura īpašības, ātri uzkalpojas līdz visas Sibirijas ČK (ЧК) vadības iestādēm.

Kā redzams, tad bijis arī t.s. "troikas" sastāvā. Viņa paraksts ir atrasts uz vismaz četriem masu slepkavības dokumentiem:

- приказ от 13 января 1938 года №159/881 (pavēle, kas datēta ar 1938.gada 13.janvāri), - 36 cilvēki;

- 1938,gada 1,janvārī - Novosibirskā izdevis pavēli par 125 cilvēku nošaušanu Ļeņinskas pilsētas cietumā

- 1938.gada 1. februāra pavēle - 59 cilvēki.

-  1938.gada 19.februāra pavēle - 60 cilvēki;

Šō gadu represiju un kadru tīrīšanas kampaņās 1938.gada maijā atbrīvots no darba, bet ... turpinājis strādāt. Tiesa, pēc mēneša, pārbaudot viņa darba vietas seifu, tika uzietas ieslodzīto un noslepkavoto upuru mantas - rokaspulksteņi, zelta un sudraba rotaslietas, zobu zelta kronīši, krājgrāmatiņas. Taču, marodierisms, acīmredzot nebija nekas pārsteidzošs, tāpēc 1938.gadā pret Fēliksu tika izvirzītas jaunas apsūdzības - jau uz nacionālā pamata.

1938.gada 21, jūnijā viņš tika arestēts kā latviešu spiegs. Notika pratināšanas, spīdzināšana. Viņu pratināja 14 diennaktis no vietas, neļaujot ne mirkli gulēt un ēst.

Dīvaini, bet neilgi pēc tam viņam mainīja drošības līdzekli no aresta uz parakstu par dzīves vietas nemainīšanu, ļaujot strādāt represīvajās iestādēs, kas saistītas ar padomju koncentrācijas nometņu izveidi.  Kvalificētu darbinieku trūkums laikam bija jūtams.

1943.gada augustā darba attiecības ar viņu ir pārtrauktas sakarā ar nāvi - atrašanās cietumā un pamatīgās spīdzināšanas tomēr bija sagrāvušas viņa veselību.

Novosibirskas Prokuratūra 1968.gada 23. februārī viņu pilnīgi reabilitēja sakarā nozieguma sastāvā neesamību viņa darbībās. Viņa paraksti uz vairāk neka 200 cilvēku nāves spriedumiem, padomju prokuratūrai, izrādās, nebija vērā ņemams faktors.

Ir zināma viņa dzīves vieta Novosibirskā - г. Новосибирск, ул. Красный проспект, д. 76..