Filips Hiršhorns

Dzimis Rīgā, vijoļspēli sācis apgūt Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas skolā pie profesora Voldemāra Stūrestepa, kura audzēkņu vidū tajā laikā bija tādi vijolnieki kā Gidons Krēmers un Jānis Bulavs. Vēlāk mācības turpinājis Ļeņingradas Konservatorijas speciālajā mūzikas vidusskolā (tā sauktajā ''Desmitgadniecē''), Aleksandra Fišera klasē. Pēc tam iestājies Ļeņingradas Konservatorijā, Mihaila Vaimana klasē, taču studijas tomēr pabeidza Latvijas Valsts Konservatorijā (1971).

1965. gadā ieguva otro vietu starptautiskajā Paganini konkursā Dženovā, 1967. gadā, būdams Ļeņingradas Konservatorijas otrā kursa students, uzvarēja Karalienes Elizabetes starptautiskajā konkursā Briselē.

Laikā līdz 1973. gadam kopā ar Intu Villerušu un citiem mūziķiem koncertējis daudzās bijušās PSRS pilsētās, saņēmis slavenu Rietumeiropas diriģentu aicinājumus koncertēt, taču, uzskatīts par padomju varai ''neērtu'' pilsoni savas impulsīvās un atklātās dabas dēļ, nav ticis informēts par šādiem piedāvājumiem.

1973. gadā Hiršhorns emigrēja uz Izraēlu, taču no 1974. gada līdz mūža beigām dzīvoja Briselē, kur, ar Hiršhorna neaizmirstamo uzvaru Karalienes Elizabetes konkursā vēl svaigā atmiņā, viņam dzīvi sākt palīdzēja Beļģijas karaliene Fabiola. Hiršhorns uzsāka savas pedagoga gaitas Utrehtas konservatorijā un Briseles Karaliskajā konservatorijā. No 1981. līdz 1984. gadam vadījis Valonijas reģiona Kamermūzikas orķestri. Bija žūrijas loceklis Karalienes Elizabetes konkursā 1989. gadā un 1993. gadā.

Filipa Hiršhorna mūzikālo partneru vidū ir bijuši tādi izpildītājmākslinieki kā M.Argeriha, D.Gērings, J.Bašmets, M.Maiskis. Diriģenti - H.fon Karajans, U.Segals, K.Kondrašins, G.Roždestvenskis un F.Leitners.

Ir saglabājušies salīdzinoši nedaudz skaņas ierakstu, daļēji tāpēc, ka F.Hiršhorns sevišķi augstu nevērtēja studijas ieskaņojumus, vēl jo vairāk savus, ņemot vērā viņa ļoti augsto paškritiku. Tas arī izskaidro salīdzinoši lielo koncertierakstu proporciju visu viņa ierakstu vidū. Ir pieejami Brāmsa, Čaikovska, Sibēliusa, Bēthovena, Berga un Paganini vijoļkoncertu ieraksti. Paganini pirmā vijoļkoncerta Re mažorā ieraksts tika veikts Karalienes Elizabetes konkursa finālā.

Veicis arī Baha, Brāmsa, Bēthovena, Bartoka, Džeminiani, Lekē, Mocarta, Prokofieva, Hindemita u.c. vijoļsonāšu ierakstus.

Filipa Hiršhorna slavenākie audzēkņi ir Žanine Jansena (Janine Jansen), Filips Grafins, Dāvids Grimāls.

50 gadu vecumā mirst no smadzeņu audzēja. Apglabāts Uccle kapsētā Briselē. Tā kā šajā kapsētā apbedījumi netiek veikti kopš 1945. gada, Filips Hiršhorns tika apglabāts pēc īpaša karalienes Fabiolas lūguma.