Fricis Birkenšteins
- Dzimšanas datums:
- 30.04.1888
- Miršanas datums:
- 05.11.1941
- Tēva vārds:
- Matīss
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, Ministrs, Neatkarības kauju dalībnieks, Padomju represiju (genocīda) upuris, Pulkvedis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Aresta adrese: Rīgas apriņķis, Rīga, Kuldīgas iela 14-8
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags
Miris ieslodzījumā: 05/11/41
Ieslodzījuma vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags, miris Usoļlaga Surmogas nometnē Nr. 8
Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Fricis Birkenšteins varat meklēt vietnē news.lv.
***
Dzimis 1888. gada 30. aprīlī lauksaimnieka ģimenē Kandavas pagasta Kažociņos. Beidzis Ivanovovozņesenskas reālskolu, 1913. gadā beidzis Kijevas komercinstitūtu. Bijis skolotājs Tukuma apriņķī un Narvā.
Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada februārī mobilizēts armijā un ieskaitīts krievu armijas 50. rezerves bataljonā. 1915. gada aprīlī iestājies 2. Kijevas praporščiku skolā, kuru beidzis 1915. gada jūlijā kā praporščiks. Dienējis 173. rezerves bataljonā Daugavpilī. No 1915. gada novembra virsnieks 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljonā (vēlāk pulkā). Podporučiks (1916. gada augusts), poručiks (1916. gada oktobris), štābkapteinis (1917. gada marts). No 1917. gada maija rotas komandieris, no oktobra — bataljona komandieris, Latviešu strēlnieku pulku apvienotās izpildu komitejas (ISKOLASTREL) loceklis. 1917. gada 31. decembrī atvaļināts kā skolotājs, strādājis Narvā. No 1918. gada jūlija galvenais grāmatvedis Narvas kredītbankā. 1918. gada decembrī atgriezies Latvijā. Dzīvojis pie vecākiem Kandavas pagastā.
No 1919. gada 29. marta Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos kā kapteinis, ieskaitīts Apsardzības ministrijas Ģenerālštāba daļā Liepājā kā Juridiskās nodaļas priekšnieks. Kaujās ar bermontiešiem 1919. gada oktobrī Virsnieku rotas komandiera palīgs. No 1920. gada jūnija Kara tiesas prokurora biedra vietas izpildītājs, no jūlija — Kara tiesas priekšsēdētājs. Tajā pašā gadā piešķirta kārtējā dienesta pakāpe pulkvedis-leitnants. No 1924. gada 28. janvāra līdz 23. jūlijam — kara ministrs, pēc tam Kara tiesu pārvaldes priekšnieks un kara virsprokurora palīgs. 1925. gadā paaugstināts par pulkvedi. No 1928. gada Kara virstiesas (vēlākās Armijas tiesas) priekšsēdētājs. 1940. gada decembrī tika atvaļināts.
1941. gada 14. jūnijā apcietināts. Miris 1941. gada 1. novembrī padomju soda nometnēs Soļikamskā. F. Birkenšteins no amata atkāpās vēl V. Zāmuela valdības darbības laikā, un pēc viņa šajā pašā valdībā par kara ministra vietas izpildītāju iecēla Jūliju Arāju.
Avoti: news.lv, atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis
Nav pesaistītu vietu
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Ieva Birkenšteina | Meita | ||
2 | Maija Birkenšteine | Meita | ||
3 | Ansis Birkenšteins | Brālis | ||
4 | Emīlija Birkenšteine | Sieva | ||
5 | Voldemārs Zāmuels | Darba biedrs | ||
6 | Jūlijs Arājs | Partiju biedrs |
25.01.1924 | Latvijas 6. Ministru kabinets. V. Zāmuēla valdība
Voldemāra Zāmuēla vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1924. gada 25. janvāra līdz 17. decembrim