Fridrihs Hajeks

Frīdrihs Augusts fon Hajeks (Friedrich August von Hayek; 1899. gada 8. maijs, Vīne – 1992. gada 23. marts, Freiburga) bija austriešu-britu ekonomists, politiskais filozofs un Nobela prēmijas laureāts (1974).
Viņš ir viens no 20. gadsimta ietekmīgākajiem klasiskā liberālisma un Austrijas ekonomikas skolas pārstāvjiem.

Dzīves gājums

Hajeks piedzima Vīnē akadēmiskā ģimenē. Tēvs Augusts fon Hajeks bija ārsts un botānikas pasniedzējs, māte Felicitas (dzimusi fon Jurašek) nāca no ievērojamas ierēdņu un zinātnieku dzimtas. Ģimenē bija vēl divi brāļi — Heinrihs un Ērihs.

Pirmā pasaules kara laikā viņš kā artilērijas virsnieks dienēja Itālijas frontē, tika ievainots un daļēji zaudēja dzirdi. Pēc kara iestājās Vīnes Universitātē, kur 1921. gadā ieguva doktora grādu tiesībās, bet 1923. gadā — politiskajās zinātnēs. Sākotnēji viņu ietekmēja Frīdrihs fon Vīzers, taču izšķiroša kļuva Ludviga fon Mīzesa kritika pret sociālismu.

1927.gadā Hajeks kļuva par Austrijas Konjunktūras pētījumu institūta direktoru. 1931. gadā Lionels Robins uzaicināja viņu uz Londonas Ekonomikas skolu (LSE), kur viņš palika līdz 1950. gadam un 1938. gadā ieguva Lielbritānijas pilsonību. Šajā periodā notika slavenās debates ar Džonu Meinardu Keinsu
​1928. gadā Hajeks pārcēlās uz Čikāgas Universitāti (Sociālās domas komiteju), 1962. gadā — uz Freiburgas Universitāti Vācijā, vēlāk strādāja arī Zalcburgā. 1974. gadā viņš kopā ar Gunnaru Mīrdālu saņēma Nobela prēmiju ekonomikā. Mūža nogalē atgriezās Freiburgā, kur arī mira 92 gadu vecumā. Apbedīts Vīnē.

Teorijas būtība un ieguldījums vēsturē

Hajeka galvenais ieguldījums ir izpratne par cenu sistēmu kā informācijas pārraides mehānismu un spontāno kārtību.Viņš argumentēja, ka zināšanas sabiedrībā ir izkliedētas, bieži slēptas un lokālas. Neviens centrālais plānotājs tās nevar savākt. Tirgus cenas šīs zināšanas “pārtulko” signālos, ļaujot miljoniem cilvēku koordinēt savu rīcību bez vienotas vadības. Šo ideju vislabāk izteica 1945. gada raksts “The Use of Knowledge in Society”.

No tā izriet viņa kritika sociālismam un centrālajai plānošanai: bez brīva cenu mehānisma racionāla resursu sadale nav iespējama (ekonomiskās kalkulācijas problēma). Šo tēzi viņš popularizēja grāmatā “Ceļš uz kalpību” (The Road to Serfdom, 1944), brīdinot, ka ekonomiskā plānošana neizbēgami ved pie politiskās brīvības ierobežošanas.

Citi svarīgi elementi:

• Austrijas biznesa ciklu teorija — mākslīgi zemas procentu likmes izraisa maldu investīcijas un vēlāku krīzi.

• Spontānā kārtība — valoda, tiesības, morāle un tirgus rodas no cilvēku mijiedarbības, nevis no apzināta plāna.

• Pretstatījums “sociālajam taisnīgumam” kā tukšam jēdzienam (Law, Legislation and Liberty, 1973–1979).

• Aizstāvība par vispārīgiem, abstraktiem likumiem pretstatā diskriminējošai likumdošanai (The Constitution of Liberty, 1960).

Hajeks palīdzēja atjaunot klasiskā liberālisma idejas pēc Otrā pasaules kara. Viņa darbi ietekmēja Margaritas Tečeres un Ronalda Reigana politiku, kā arī Montpelēras biedrības (Mont Pèlerin Society, dibināta 1947) izveidi.

Saiknes

Tuvinieki

• Pirmā sieva: Helēna Berta Marija fon Friča (precējušies 1926, šķīrušies 1950).
  Bērni: dēls Lorenss (mikrobiomu pētnieks) un meita Kristīne (entomoloģe).

• Otrā sieva: Helēne Biterliha (tāla radiniece, jaunības mīlestība; precējušies 1950).

• Tāla radniecība ar filozofu Ludvigu Vitgenšteinu (mātes līnijā). Hajeks viņu uzskatīja par brālēnu un bija viens no pirmajiem, kas lasīja Tractatus Logico-Philosophicus.
   

Domubiedri un ietekmētāji

• Ludvigs fon Mīzess (mentors)

• Lionels Robins

• Miltons Frīdmans, Džordžs Stiglers

• Karls Popers

• Montpelēras biedrības dalībnieki

Oponenti

• Džons Meinards Keinss (galvenais pretinieks 1930. gadu debatēs par naudu un ciklu)

• Gunnars Mīrdāls

• Keinsieši, sociālisti un centrālās plānošanas piekritēji

• Piero Sraffa (kapitāla teorijas debates)

Hajeks nebija tikai ekonomists — viņš rakstīja arī par psiholoģiju (The Sensory Order), zinātnes filozofiju un tiesībām. Viņš uzskatīja sevi par “veco vigu”, nevis konservatīvo.Ģimenes daļa (māte un viens brālis) 1930. gados atbalstīja nacionālsociālismu, taču pats Hajeks bija konsekvents totalitārisma pretinieks un emigrēja. Šis kontrasts padara viņa biogrāfiju īpaši sarežģītu.Galvenie darbi latviešu lasītājam vispirms būtu Ceļš uz kalpību un Brīvības konstitūcija. Viņa idejas joprojām ir aktuālas diskusijās par plānošanu, inflāciju, zināšanu problēmu un valsts lomu.