Frīdrihs Straube-Strauss

PSKP biedrs no 1955.gada. V.d.d. no 1949. g.; majors.

PSRS IeM Rīgas virsnieku skolas operatīvi čekistiskās nod. kursants 1949.VIII–1952.IV; Labošanas darbu koloniju daļas Labošanas darbu kolonijas Nr. 1 vada komandiera vietn. politiskajā darbā Jelgavā 1952.V–1953.II;

IeM apsardzes vada 5. nod. komandieris Rīgā 1953.II–IV, 7. daļas 2. nod. vec. izlūks 1953.IV–1954.IV;

LPSR MP VDK pilnv. aparāta Madonas raj. operat. pilnv. 1954.–1955. g.,

vec. operat. pilnv. 1955.–1958. g.,

pilnv. vietn. Tukuma raj. 1958.VI–XII,

vec. operat. pilnv. 1958.XII–1959.X,

pilnv. Smiltenes raj. 1959.X–XI, Valmieras raj.

1959.XI–1966.VI, daļas pr-ka vietn.

Ventspils pils. un ostā 1970.IX–1972.IX

***

No 1953.—1954. gadam 7. nodaļas vecākais izlūks. Pēc tam strādājis Madonas, Tukuma un Valmieras rajonā.

No 1966. gada darbojies ārzemēs. Pēc atgriešanās iecelts par Ventspils VDK nodaļas priekšnieka vietnieku.

No 1972. gada VDK 5. daļas priekšnieka vietnieks. Apakšpulkvedis (sk. LVA, 15500. fonds, 2. apr., 8375. lieta, 2.-14. lpp.; Latvijas Republikas SAB 2008. gada 6. februāra vēstule Nr. 0-10-10/08/81, adresēta grāmatas autoram)) — 5. daļas priekšnieka vietnieks. Cilvēks gudrs un tālredzīgs. Baronu fon Hanu dzimtas ārlaulības atvase. (***Līdz pusaudža vecumam Straube-Strauss dzīvoja pie audžuvecākiem. Karam beidzo­ties, sakari ar audžuvecākiem pārtrūka. Viņš pat nezināja, kad un kur tie apglabāti. Savās autobiogrāfijās norādīja izdomātus, patiesībai neatbilstīgus faktus) Vīrietis kā bilde. Tāds slavenā krievu čekista, barona fon Pillāra-Pilhaua Latvijas prototips.

Straube-Strauss apkarojis nacionālos partizānus. Līdzīgi Kučānam saņēmis medaļas un dāvanas. Roku rotā personālais pulkste­nis. Tas par bandītisma apkarošanu Latvijā. Mēle asa. Arī doma strauja. Kopā ar Kučānu izlēmuši, ka Skulme saucams pie atbildības par varas diskreditāciju

A. Grūtups, Observators

*****************

Dzimis Jelgavas pilsētas valdes aptīrīšanas nozares darbu uzrauga Roberta Straubes-Štrausa, baronu Hānu ārlaulības dzimtas līnijas pēcteča, ģimenē . Līdz Otrā pasaules kara beigām dzīvojis ar audžuvecākiem. Sieva zobārstniecības māsa Gundega Straube-Strausa.

PSRS Iekšlietu ministrijas Rīgas virsnieku skolas operatīvi čekistiskās nodaļas kursants no 1949. gada augusta līdz 1952. gada aprīlim.

Brīvprātīgo valsts drošības dienestu sācis Staļina laikā, viņa vadītāji LPSR VDK bijuši Alfons Noviks, Jānis Vēveris, Longins Avdjukēvičs un Boriss Pugo. LPSR Iekšlietu ministrijas Labošanas darbu koloniju daļas Labošanas darbu kolonijas Nr. 1 vada komandiera vietnieks politiskajā darbā Jelgavā no 1952. gada maija līdz 1953. gada februārim. LPSR IeM apsardzes vada 5. nod. komandieris Rīgā no 1953. gada februāra līdz aprīlim, 7. daļas 2. nodaļas vecākais izlūks no 1953. aprīļa līdz 1954. gada aprīlim.

LPSR Valsts drošības komitejas operatīvo pilnvarota aparāta Madonas rajona operatīvais pilnvarotais no 1954. gada līdz 1955. gadam, turpat vecākais operatīvais pilnvarotais no 1955. gada līdz 1958. gadam, pilnvarotais Tukuma rajonā no 1958. gada aprīļa līdz decembrim, vecākais operatīvais pilnvarotais Tukuma rajonā no 1958. gada decembra līdz 1959. gada oktobrim, operatīvais pilnvarotais Smiltenes rajonā no 1959. gada oktobra līdz novembrim, operatīvais pilnvarotais Valmieras rajonā no 1959. gada novembra līdz 1966. gada jūnijam .

No 1966. gada jūnija līdz 1970. gada septembrim VDK izlūks ārpus PSRS, tajā skaitā Vācijā. Sadarbojies ar Latvijas komiteju kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs, LPSR VDK laikrakstu «Dzimtenes Balss», bijis tur VDK virsnieku Gunāra Lapiņa un Andra Trautmaņa priekštecis.

Šajā amatā kā kultūras sakarnieks mēģinājis organizēt sadarbību starp Minsteres latviešu ģimnāziju, rosinot studēt Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātē, kā arī latviešu valodu, vēsturi gan šīs skolas skolēniem, gan skolotājiem - «pastāv praktiskas iespējas uzņemt svešatnes latviešu jauniešus Latvijas augstskolās, pie kam — uz pilnīga valsts rēķina», par ko trimdas sabiedrība retoriski vaicā, vai tad neviens LPSR jaunietis nevarētu atbraukt mācīties no Latvijas Minsteres latviešu ģimnāzijā, kas, protams, 20. gadsimta septiņdesmitajos gados nebija iespējams.

Trimdas periodikā atzīts, ka Straubem-Strausam visvairāk no visiem komitejas virsniekiem Vācijā izdevās radīt trimdas sabiedrības savstarpējo neuzticēšanos. Pirms 1968. gada Vispasaules latviešu jaunatnes kongresa aizliegšanas ar Rietumu sabiedroto varas pavēli Rietumberlīnē, ko panāca Maskavas sūtnis Abrasīmovs, Straube-Strauss, kurš īpaši rūpējās, lai viņu trimdas jaunatnē nedēvētu par čekistu, un LPSR VDK virsnieks, bijušais apmaiņas students Bonnā, Rietumvācijā Tālivaldis Putriņš centās kopš 1967. gada 12. aprīļa ar Berlīnes Brīvās universitātes Studentu komitejas vācbaltiešu palīdzību kompromitēt Eiropas Latviešu Jaunatnes apvienību, epistulāri nodibinot oficiālus sakarus.

No 1970. gada septembra līdz 1972. gada septembrim LPSR VDK Ventspils pilsētas un ostas daļas priekšnieka vietnieks, no 1972. gada septembra līdz 1985. gadam LPSR VDK 5. daļas (cīņa ar ideoloģisko diversiju) priekšnieks. Daļas priekšnieka amatā ir pašrocīgi veicis daudzu okupētās Latvijas Republikas pilsoņu vajāšanas, piemēram, veidojis Jurģa Skulmes politisko krimināllietu, brāļu Olafa un Pāvila Brūveru politisko krimināllietu, kuras beidzās ar reāliem cietumsodiem. Apakšpulkvedis.

PSKP iestājies 1955. gadā. 1970. gadā LKP Ventspils rajona komitejā Straubes-Strausa biedri bija Alfrēds Čepānis, L. Ernstsone, E. Haberkorns, B. Indriksone, E. Jāne, H. Knēts, E. Rode, A. Štefenbergs, pirms tam 1963. gadā LKP Valmieras rajona komitejā viņa kolēģi bija P. Lūcis, P. Jērāns, L. Misāns. Kā lektors ideoloģiski audzinājis LKP Rīgas pilsētas Proletāriešu rajona komitejas ideoloģisko aktīvu, piemēram, ar savu pētījumu «Imperiālisma ideoloģiskās diversijas un politiskās modrības ieaudzināšana».

1985. gadā pensionēts no valsts drošības dienesta. Mūža nogali vadījis Purvciema dzīvoklī, Nīcgales ielā, rakstot atmiņas.

Pietiek.com