Gajs Fokss

Gajs Fokss bija angļu katoļticīgo grupas, kas Pulvermucas sazvērestībā (Gunpowder Plot) plānoja nogalināt karali Džeimsu I 1605. gada 5. novembrī, dalībnieks.

Dzimis Jorkā, šeit arī izglītojies.

Tēvs nomira, kad Fokss bija deviņus gadus vecs, pēc tam viņa māte apprecējās ar katoli.

Vēlāk arī Fokss pārgāja katolicismā un pameta Britāniju, lai cīnītos Nīderlandes Neatkarības karā katoliciskās Spānijas, kas cīnījās pret protestantu Nīderlandi, pusē.

Holandē Fokss Tomasu Vintūru, ar kuru kopā devies atpakaļ uz Angliju. Vintūrs iepazīstinājis Foksu ar Robertu Ketsbiju, kas plānoja nogalināt karali Džeimsu I, sākt sacelšanos un atjaunot katoļu monarhu tronī.

Sazvērnieki nolēma uzspridzināt Lielbritānijas parlamenta ēku Londonā; pats Fokss bija atbildīgs par šaujampulvera uzraudzīšanu un spridzekļa iedarbināšanu.

Vairākas mucas ar sprāgstvielām tika slepus nogādātas Vestminsteras pilī jau vairākas nedēļas iepriekš. Pēc anonīmas vēstules saņemšanas karalis veica meklēšanu Vestminsteras pilī un atrada pils pagrabos gan sprāgstvielas, gan Foksu, kurš sargājis sprāgstvielas.

Fokss apliecināja, ka vēlējies nogalināt karali. Foksa neizvairīšanās no atbildības iespaidojusi pat karali Džeimsu I, kurš to nosaucis par "romieša cienīgu izturēšanos". Taču atzīšanās un atstātais iespaids uz karali, neļāva viņam izvairīties no spīdzināšanas, lai atklātu citus sazvērestības dalībniekus.

Pēc 3 dienu spīdzināšanas Fokss nosauca 5 citus sazvērniekus. Pēc Foksa paraksta uz atzīšanās raksta, var secināt, ka viņš ir fiziski iespaidots, visdrīzāk stiepts uz moku sola.

Tiesas prāva sākās 1606. gada 27. janvārī. Sazvērnieki par "nodevību pret karali" tika notiesāti ar Anglijā augstāko soda mēru- saraušanu gabalos,

Soda izpilde 4 sacelšanās vadītājiem notika 1606. gada 31. janvārī. Kā pirmie tika sodīti pārējie sacelšanās dalībnieki, Foksam liekot noskatīties soda izpildē.

[tālāk raksts satur soda izpildes procesu, nav paredzēts nepilngadīgiem]

Anglijā šis "saraušanas gabalos" sods tika veikts iepriekš veicot spīdzināšanu un sakropļošanu. Noziedznieks sākumā tika slīcināts, rūpējoties, lai tomēr paliktu dzīvs. Pēc tam noziedznieks tika piesiets pie stāvus pieslietām sastatnēm "starp debesīm un zemi", realitātē- lai drausmīgā soda izpilde būtu labāk redzama apkārt esošajam pūlim.

Uz sastatnēm tika veikta dzimumorgānu nogriešana un sadedzināšana noziedznieka acu priekšā (tas nozīmēja viņa "tiesību atņemšanu")  Vēsturiski zvērestu britu vīrieši deva turot roku uz bikšu priekšas.

Pēc tam notika noziedznieka  uzšķēršana un iekšējo orgānu (zarnu) izritināšana  un dedzināšana noziedzniekam dzīvam esot.

Un tikai pēc tam notika "saraušana 4 gabalos",- noziedznieka kājas un rokas piesēja  pie 4 zirgiem un lika tiem skrienot saraut ķermeni gabalos. Ne vienmēr zirgi bija pietiekami spēcīgi, un tad bendem nācās ķermeņa daļas iegriezt.

Foksam, kurš nebija pietiekami labi piesiets pie sastatnēm, izdevās no tām daļēji atbrīvoties, uzrāpties līdz to augšai un nolēcot pakārties (lauzt kaklu) un nomirt. Par spīti nāvei, Foksa ķermenis tika pakļauts visai pārējai nāves soda izpildes procedūrai jau miris.

Ar tiesas lēmumu sarautās ķermeņa daļas tika izstādītas publiski dažādās Londonas vietās (vai pat vairākās pilsētās, "karalistes 4 stūros", ja noziedznieks nebija londonietis). (P.S Līdzīgu  nāvessodu izcieta "Drošsirdis"- skotu sacelšanās vadītājs Viljams Volless)

Gaja Foksa vārds kļuva par sinonīmu neveiksmīgam atentātam, un kopš 1605. gada katru 5. novembri tiek atzīmēta Gaja Foksa nakts, kurā notiek uguņošana un Gaja Foksa lelles dedzināšana uz sārta.

"Gaja Foksa maska" 21. gadsimtā  kļuvusi par simbolu daudzām, nosacīti stihiskām protesta akcijām pret valdību patvaļu personisko brīvību ierobežošanas jomā (sakaru un korespodences noklausīšanās, ģenētiski modificētas pārtikas uzspiešanu, banku sektora pārlieku lielo ietekmi uz politiķiem utt.)

Gaja Foksa maska ir bieži sastopams tēls arī latviešu mākslinieces Ilzes Jaunbergas darbos.