Georgs Simons Oms

Georgs Simons Oms bija vācu fiziķis.

Georgs Simons Oms dzimis 1789. gada 16. martā Erlangenē, Bavārijā (tag. Vācija) kalēja Johana Wolfganga Oma un drēbnieka meitas Marijas Elizabetes Bekas ģimenē. Kaut arī viņa vecākiem nebija labas izglītības, Oma tēvs bija daudz apguvis pašmācības ceļā un varēja sniegt bērniem ļoti labas labas zināšanas. Daži viņa brāļi un māsas miruši agrā bērnībā un ģimenē palika trīs bērni — Georgs, Martins, kurš vēlāk kļuva par ievērojamu matemātiķi un māsa Elizabete Barbara. Georgs bērnībā nodarbojās ar kaķu audzēšanu, kas bija viņa galvenais ienākumu avots.

Vienpadsmit gadu vecumā Oms sāka mācīties Erlangenes ģimnāzijā. Mācības ģimnāzijā izrādījās daudz mazāk radošas un vērtīgas nekā izglītība, matemātikā, fizikā, ķīmijā un filozofijā, ko viņiem bija devis tēvs.

1805. gadā Oms sāka mācības Erlangenes universitātē pie profesora Karla Kristiāna fon Langsdorfa, bet vairāk laika veltīja studentu izklaidēm nekā mācībām. Tēvs, neapmierināts ar dēla nenopietno attieksmi pret mācībām, nosūtīja viņu uz Šveici.

1806. gadā Oms sāka strādāt par matemātikas skolotāju Gotštatē.

Karls Kristiāns fon Langsdorfs 1809. gadā devās strādāt uz Heidelbergas Universitāti un Oms gribēja doties kopā ar viņu, lai turpinātu matemātikas studijas. Langsdorfs ieteica Omam turpināt studijas pašmācības ceļā. Oms pameta skolotāja darbu un turpināja strādāt kā privātskolotājs, turpinot apgūt matemātiku.

1811. gadā pēc diviem gadiem viņš atgriezās Erlangenes universitātē.

1811. gada 25. oktobrī Erlangenes Oms iegūst doktora grādu un sāk strādāt par matemātikas lektoru. Pēc neilga laika Oms pamet šo darbu kā neperspektīvu.

1813. gadā Bavārijas valdība piedāvā viņam skolotāja vietu skolā Bambergā. Neapmierināts ar darbu, Oms raksta grāmatu ģeometrijā, lai pierādītu savas spējas. Viņš nosūta savas grāmatas manuskriptu Prūsijas karalim Vilhelmam III

1817. gadā Vilhelms III piedāvā Omam darbu Ķelnes jezuītu ģimnāzijā. Šajā ģimnāzijā ir laba laboratorija un Oms pievēršas pētījumiem fizikā.

Būdams skolotājs, Oms sāka pētījumus, izmantojot Alesandro Voltas izgudroto ķīmisko bateriju. Viņš konstatēja, ka strāva, kas plūst caur vadu, ir proporcionāla vada šķērsgriezuma laukumam un apgriezti proporcionāla tā garumam. Pētījumu rezultāti ļāva nodefinēt pamatsakarības starp spriegumu, strāvu un pretestību. To var uzskatīt par elektrisko ķēžu analīzes pirmsākumu.

 1825. gadā Oms publicē savu pirmo rakstu par Oma likumu. Tajā matemātiski aprakstīti pētījuma rezultāti, ka elektromagnētiskais spēks samazinās, palielinot vada garumu.

1826. gadā viņš publicē vēl divus rakstus par šo tēmu. Otrs no šiem rakstiem jau ir pirmsākums viņa galvenajam darbam par šo tēmu.

1827. gadā Oms publicē grāmatu "Matemātiski izpētīta galvaniskā ķēde" (" Die galvanische Kette, mathematisch bearbeitet "). Šajā grāmatā pilnībā matemātiski aprakstīta Oma elektrības teorija, ieskaitot to, ko šodien sauc par Oma likumu. Ievadā grāmata satur matemātikas pamatus, kas nepieciešami tālākai darba izpratnei. Daudzi vecāki zinātnieki šo grāmatu neatbalstīja.

1833. gadā Oms sāka strādāt Nirnbergas politehniskajā skolā,

1852. gadā kļuva par eksperimentālās fizikas profesoru Minhenes universtātē.

Oms miris 65 gadu vecumā 1854. gada 6. jūlijā Minhenē, Vācijā.

Oms publicējis vairākus darbus arī citās fizikas nozarēs un matemātikā.