Guntis Kalvis

Noslīcis.

Tuvāk Daugavas kreisajam krastam, nepilnus četrus kilometrus augšpus Jēkabpils, pa upi gareniski izstiepusies Lielā Ābeļu sala, atgādinot no ūdens izbāztu teiksmaina milža pēdu. Vietējie ļaudis to iedēvējuši arī par Kaupernieku salu — pēc tur esošo māju nosaukuma. Tomēr pēdējos gados visizplatītākā iesauka tai bijusi Burkāna sala — tādējādi pasvītrojot to  vispārzināmo faktu, cik pamatīgi tajā kolhozam neparocīgajā zemes plankumā ar savu saimniecību bija iekārtojies Jānis Burkāns. 

***

Netālu no tās pašas salas, par kuru runājam, tieši tajā dienā, kad atrada Plavinski, bija uzpeldijis vēl viens nezināma jauna vīrieša līķis.Tagad varat iedomāties, kā tajās dienās tas vēl vairāk uzkurināja baumu kaislības mierīgajā pilsētā. Un  milicijas darbinieki krita vai no kājām nost, mēģinādami noskaidrot, kas viņš tāds ir. Tas viss varēja izpalikt, ja nobijis jēkabpilieša Normunda Bukša apbrīnojamā .. . nu, teiksim, paviegluma.

Izrādījās, ka televīzijas šoferis Guntis Kalvis bija aizbraucis ciemos pie sava tehnikuma biedra Normunda Bukša, kurš atgriezies no dienesta, pagaidām tērēja vecāku naudu un meklēja «savu vietu dzīvē». 30.jūlijā, peldoties, Guntis noslīka Normunda acu priekšā. Tas bija nejēdzīgs nelaimes gadījums, bet tur nebija nekā krimināla. Taču, kā mēdz atgadīties, «kriminālais» sākās pēc tam.
Normunds nevienam par notikušo neteica ne vārda. Vēl vairāk — viņš noslēpa drauga drēbes un klusēja. Zvanīja tēvs un taujāja, kur ir Guntis. Normunds atbildēja, ka bijis gan, bet aizbraucis ...

4. augustā izskaloja Gunti. Draugs Normunds turpināja klusēt. Visa pilsēta «vārījās», visā apkārtnē stāstīja briesmu stāstus. Normunds necēla ne ausu... Un tikai tad, kad sakarā ar notikumiem pie salas, Rīgas izmeklētāji sāka pārbaudīt visu pēc kārtas, noskaidrojot sīki, kad, kur, kādā veidā un ar ko ir ticies un kad kur ko redzējis, Normunds beidzot (20. augustā) atzinās, ka pazīst noslīkušo...

Tikai tad bēdu sagrauztais tēvs beidzot uzzināja, kas noticis ar viņa dēlu, un varēja ierasties Jēkabpilī uz drausmīgo atpazīšanas procedūru. Lai nu lasītāji paši spriež, kā var nodēvēt tādu jaunekļa izrīcību .. 

(J. Blaumanis, 1987)