Gustavs Klāvs Amols

Aktieris, režisors.

20. novembra rītā milvokiešus pārsteidza skumja ziņa: pl. 2 naktī bija miris režisors Gustavs Amols. Šī ziņa pārsteidza jo sevišķi tamdēļ, ka nelaiķis visu laiku bija spirgts un rosīgs un ar dažādiem nākotnes nodomiem un projektiem bagāts. Tikai 17. novembra rītā viņš nepiecēlās parastā laikā, bet palika gultā un tuviniekiem sūdzējās par sliktu jutoņu. Aizvests uz slimnīcu, viņš pēc pāris dienām aizmiga mūžīgā miegā. Diagnoze - sirdslēkme...
Ar Amola aiziešanu esam kļuvuši nabagāki par gaišu, sirsnīgu personību, kas visu laiku ticēja brīvības atgūšanai un domāja par to, lai trimdā varētu saglabāt latviešu mākslu un kultūru un to kādreiz kā dārgumu vest atpakaļ dzimtenei lielajā brīvības dienā. Nepielūdzamā nāve atņēmusi Milvoku latviešu sabiedrībai rosīgu teātra darbinieku, un viņa kvalificētā un rutinētā tēlojuma trūkums būs izjūtams jau kādā no nākamajām izrādēm.
Gustavs Amols bija dzimis 1891. gada 5. februārī Babītes pag. un pēc ģimnāzijas beigšanas Rīgā iestājies Dubura dramatiskajos kursos. Tos gan viņš nepabeidza, jo bija jāiet kara dienestā un sākās pirmais pasaules karš. Tā Amolam daudzi gadi pagāja karavīra tērpā. To viņš novilka tikai tad, kad ar Imantas pulku bija atgriezies dzimtenē no Tālajiem austrumiem. Viņš turpināja un pabeidza skatuves izglītību Zeltmaša dramatiskajos kursos un skatuves gaitas sāka Ziemeļlatvijas teātrī Valmierā, tad Jelgavā un Rēzeknē, bet beidzamos četros gados dzimtenē — Rīgas Tautas teātrī un Radiofonā.
Skatuves darbam viņš nodevās ar lielu sirsnību un mīlestību, un te pieminams, ka piem. grozāmā skatuve Jelgavas teātri, par kuru jelgavnieki bija visai lepni, bija Amola idejas īstenojums. Darbību Jelgavas teātrī nelaiķis atcerējās ar jo sevišķu prieku, kā patiesi ļoti raženu un svētīgu. Līdztekus rūpēm par izrāžu un lomu tīri māksliniecisko pusi, viņš allaž mēdza interesēties arī par dažādiem tehniskiem jauninājumiem un papildinājumiem skatuves iekārtojumos.
Trimdas Vācijas posmu Amols vadīja Fišbahā, kur bija. noorganizējis labu ansambli, iestudējot arī
piem. Veco pilskungu un ar to un arī citām lugām viesojoties arī kaimiņu nometnēs. Milvokos viņš piedalījās Viskonsinas latviešu b-bas un Daugavas Vanagu ansambļu darbā, gan kā tēlotājs, gan arī dažas reizes kā režisors. Dažas reizes viņš "izpalidzējis" arī kaimiņu — Čikāgas latviešu teātrim. Kad 1954. gada pavasarī daļa skatuves darbinieku noorganizēja Milvoku aktieru kopu, Amolu ievēlēja par tās priekšnieku. Šo kopu viņš pārstāvēja arī novada dziesmu svētku rīcības komitejā. Pēdējā laikā viņš bija plānojis Aktieru kopas ansamblī iestudēt Blaumaņa "Ļauno garu", kurā pats tad tēlotu Mantrausi. Bet  Lielais režisors bija izplānojis citādāk...

Bija sprecējies ar aktrisi Elzu Tauriņu. Meita Gundega Peniķe, dzim Amola.

Avots: Hausmanis Viktors. Latviešu aktieri trimdā. - Rīga : Preses nams, 1996. - 542 lpp.

          Laiks, 26.11.1955