Hāgens fon Venge Grāfs Lambsdorfs

Hāgens grāfs Lambsdorfs bija pirmais Vācijas Federatīvās Republikas vēstnieks atjaunotajā Latvijā pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā.

Dzimis Berlīnē.

Viņš ir vācu žurnālists un diplomāts no senās baltvācu dižciltīgās Lambsdorfu dzimtas (ar saknēm Baltijā, tostarp Kurzemē). Pēc ģimnāzijas un studijām tiesībās, politikas zinātnē un publicistikā (Berlīnes Brīvā universitāte, Freiburga, Ķelne) strādāja kā reportieris Kölner Stadt-Anzeiger, vēlāk ārpolitikas nodaļas vadītājs Handelsblatt un militārpolitikas nodaļas vadītājs Der Spiegel.

1974. gadā pārgāja diplomātiskajā dienestā. Pirms Rīgas bija kultūras nodaļas vadītājs Vācijas vēstniecībā Maskavā un ekonomikas padomnieks vēstniecībā Vašingtonā.

1991. gada 28.augustā (uzreiz pēc tam, kad Vācija atzina Latvijas neatkarību, kas bija viena no pirmajām Rietumu valstīm) viņš kļuva par pirmo vēstnieku Rīgā.

Šajā laikā vēstniecība sākotnēji darbojās vienkāršos apstākļos (tostarp viesnīcā). Viņa ģimenes vēsturiskās saites ar Baltiju padarīja šo posteni personīgi nozīmīgu.

Vēlāk (1999–2001) bija vēstnieks Čehijā; starpposmos pildīja arī iekšējus pienākumus Vācijs Ārlietu ministrijā.

Viņš ir bijušā Vācijas ekonomikas ministra un FDP politiķa Otto grāfa Lambsdorfa brālis, kā arī pašreizējā diplomāta un politiķa Aleksandra grāfa Lambsdorfa tēvs.

Precējies ar Rūtu.

Pēc dienesta beigām saglabājis saikni ar Latviju – piemēram, atjaunoja savu dzimtas kapliču pie Brizules muižas,  2013. gadā nodeva ģimenes dāvinājumu (19. gadsimta latviešu Bībeles izdevumus) Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, un 2021. gadā piedalījās diskusijā Rīgā, kuru apmeklēja arī toreizējais prezidents Egils Levits.