Helēna Blumberga

Pirmā pasaules kara laikā kopā ar māsām, brāli un mātesmāsām devās bēgļu gaitās un dzīvoja un mācījās skolā Simbirskā (Uļjanovskā). Tur klājās grūti, vēlāk viņa stāstīja, ka bērni pēc skolas gājuši pie maizes veikala „ostīt maizes smaržu”, jo nekad nav dabūjuši maizes tik, cik gribētos. Kad ģimene atgriezās Latvijā, mācījās Salacgrīvas sešgadīgajā skolā. Lai gan bērni bija apdāvināti, tālāk skoloti netika, jo ģimenei nebija rocības. Pēc Salacgrīvas skolas beigšanas abi ar brāli Aleksandru strādāja Burtniekos savas mātesmāsas Apolonijas un viņas vīra Nikolaja Stenderu lauku saimniecībā. Abi esot bijuši lieli dziedātāji: ganot govis, daudz esot dziedājuši − māsa pirmo balsi, brālis otro. Kad māsa Lidija sāka patstāvīgi pelnīt, viņa finansēja Helēnas mācības Valsts Tukuma piensaimniecības skolā, ko viņa pabeidza 1926. gadā, iegūstot moderniecības vadītājas kvalifikāciju. Pēc piensaimniecības skolas beigšanas Helēna strādāja dažādās pienotavās (Lamiņās, Inciemā, Dundagā u.c.). Strādādama Inciemā, īrēja istabu rakstnieka Viktora Eglīša mājās. 1931. g. viņa pabeidza grāmatvedības kursus un pēc to beigšanas strādāja Strautiņu piensaimniecības uzņēmumā Rīgā par grāmatvedi. 1934. g. 17. februārī salaulājusies ar Aleksandru Blumbergu (dz. 1898.g. 25. novembrī, mir. 1986. g. 1. septembrī), kurš pēc nodarbošanās bija dārznieks. Pēc laulībām abi dzīvoja Rīgas raj., Mārupes c. „Apriķu” mājās un strādāja savā privātajā dārzniecībā. Ir apbedīti Rīgā, Matīsa (Pāvila) kapsētā. Viņiem bija 3 meitas: Brigita (dz. 1934.g. 12. septembrī, mir. 1935.g. 18. aprīlī), Liesma (dz. 1937. g. 23. decembrī, mir. 2010. g. 3. augustā) un Liana (dz. 1946. g. 30. augustā).