Henrijs Millers

Henrijs Millers (angļu: Henry Miller, dzimis Henrijs Valentīns Millers (angļu: Henry Valentine Miller) 1891. gada 26. decembrī, miris 1980. gada 7. jūnijā) bija amerikāņu rakstnieks.

Amerikā līdz pat 20. gadsimta 1960. gadiem viņa daiļrade izraisīja virkni pretrunīgu vērtējumu, tik ļoti tā bija piesātināta ar to laiku sabiedrības vērtību kritiku, kā arī rakstīta līdz tam nepierasti atraisītā manierē. Millers bija arī savdabīgs akvarelists amatieris, viņa darbi ir atrodami vairākās privātās kolekcijās.

Millers ir dzimis vācu izcelsmes drēbnieka Heinriha Millera un Luīzes Mērijas Neitingas ģimenē Manhetenā. Milleri vairākkārt mainīja dzīvesvietu. Rakstnieka apzinātā bērnība pagāja 662 Driggs avēnijā Bruklinā, kuras raibas imigrantu vides apraksts parādās dažos viņa darbos. Pēc pamatskolas beigšanas, Henrijs sāka apmeklēt Viljamsburgas Austrumu rajona vidusskolu (Eastern District High School) un tālāk iestājās Ņujorkas pilsētas kolēdžā, bet nomācījās tur tikai vienu semestri. Jaunieša gados viņš bija aktīvs Amerikas Sociālistiskās partijas biedrs, izvēlējies sev par paraugu vienu no tās līderiem - Hubertu Harrisonu.

Millers apprecēja savu pirmo sievu, Beatrisi Silvas Vikensu (Beatrice Sylvas Wickens), 1917.gadā, bet 1919.gadā dzima viņu meita Barbara. Tolaik Millers strādāja Western Union (1920.-1924.). 1922. gada martā viņš uzrakstīja savu pirmo noveli "Apgrieztie spārni" (Clipped Wings). To neizdevās publicēt, bet tās fragmenti tika pārstrādāti un iekļauti citos darbos, piemēram, "Mežāža tropā" (Tropic of Capricorn).

1923. gadā Millers satiek jaunu enigmātisku un harismātisku dejotāju, Džūnu Mensfīldu (June Mansfield dzimusi Juliet Edith Smerth). Šīs sievietes iedvesmots viņš pamet ģimeni un darbu Western Union, lai īstenotu savas dzīves sapni - kļūt par rakstnieku. Vēlāk šī sevis meklēšanas perioda eksaltācija atspogoļosies viņa autobiogrāfiskajā triloģijā "Sexus, Plexus, Nexus". Millers apprec Džūnu 1924.gada 1. jūnijā.

1930. gadā Millers viens pats aizbrauc uz Parīzi, kur sāk darbu pie "Vēža tropa" (Tropic of Cancer). Viņš iepazīstas ar rakstniekiem Alfrēdu Perlē, Maiklu Frenkeli un Lorensu Darelu pie kuriem mitinās un aizņem naudu. Ar Ričarda Osborna starpniecību Millers piebiedrojas literātu un mākslinieku salonam, ko pulcē savā mājā Luvesjēnā (Louveciennes) Anaīsa Nina. Nina pati ir rakstniece amatiere, kura uz to laiku jau ir publicējusi eseju par Deividu Lorensu. Viņa arī interesējās par psihoanalīzi un astroloģiju. Ninas un Millera attiecības turpinājās vairākus gadus un bija viens no iemesliem Millera un Džūnas laulības šķiršanai 1934. gadā. Tajā pašā gadā "Vēža tropa" pirmais sējums tika publicēts ar Ninas priekšvārdu.

***