Herberts Gediņš
Herberts Gediņš
- Dzimšanas datums:
- 18.09.1896
- Miršanas datums:
- 08.10.1973
- Tēva vārds:
- Jānis
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, GULAGa gūsteknis, Masons, Strēlnieks, Studentu (-šu) korporācijas biedrs (-e), Ārsts
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Priedeskroga kapi, Vecumnieku pagasts
Izglītība. Abs. 1914. g. Rīgas pils. ģimn., no 1914. g. rud. līdz 1918. g. pav. sem. TU Medicīnas fak.. 1920. g. 21. sept. studijas turpinājis LU Medicīnas fak. (no 4. kursa), abs. 1923. g. 19. dec., iegūstot ārsta diplomu (pēc saīs. progr.).
Darbība. No 1919. g. 16. jūl. līdz 1920. g. 28. sept. dienējis 7. Siguldas kājnieku pulkā (jaunākais ārsts leitnants). 1931. g. ārsts Viesītē. 1938. g. strādājis Bauskas apr. Skaistkalnē, no 1944. g. 17. marta ārsts Rundālē. 1944. g. dec. dzīvojis Ventspilī. 1945. g. izsūtīts. Pēc atgriešanās strādājis Vecpiebalgas slimnīcā, vēlāk Madonas raj. Saikavā, un Vecumnieku slimnīcā. Pēc aiziešanas pensijā dzīvojis Vecumnieku pag. Apb. Vecumnieku pag., Priedeskroga kapsētā dzimtas kapos.
Ģimene. Tēvs Jānis (dz. 1841, m. 1900), māte Katrīna Zauers (dz. 1861, m. 1949). Māsas Anna (dz. 1883, m. 1943), Katrīna (dz. 1884, m. 1979), Marta (dz. 1885, m. 1950), Elizabete (dz. 1887, m. 1970) un Lūcija (dz. 1888, m. 1956), brālis Arveds (Vent!). Prec. Jutu Rosu Beķere (dz. 1905 – m. 1996, Vācijā; izšķīrās un ar baltvāciešiem izceļoja 1940. g.). Dēls Herberts.
Avoti: EAA 402-1-5999, 402-1-6000, 402-7-886; LNA LVVA 7247-1-4298
Avoti: wikipedia.org, news.lv, biographien.lv
Nav pesaistītu vietu
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Arveds Gediņš | Brālis | |
| 2 | Miķelis Gediņš | Brāļa/māsas dēls | ||
| 3 | Vera Gediņa | Svaine | ||
| 4 |  | Ainārs Ritenbergs | Domu biedrs | |
| 5 |  | Augusts Kurčins | Domu biedrs | |
| 6 |  | Rūdolfs Driba | Domu biedrs |
17.11.1924 | Dibināta brīvmūrnieku Rīgas loža "Jāņuguns"
Rīgas loža "Jāņuguns" (vācu: Johannisfeuer) bija vienīgā brīvmūrnieku loža, kas Rīgā darbojās pēc Pirmā Pasaules kara. Ložu pēc latviešu kuģu kapteiņa Mārtiņa Sniķera ierosmes 1924. gada 17. novembrī nodibināja Rīgā dzīvojošie brīvmūrnieki, kas pēc pasaules kara bija palikuši Latvijā. Dibinātāji pārsvarā bija vācu militārās ložas "Hanziešu uzticība" (Hanseatentreue) brāļi. Loža sākumā strādājusi Anglikāņu ielā 5, Rīgas Tirgotāju apvienības nama lielajā zālē, vēlāk Lielās ģildes namā. Ložas brāļu vairākumu veidoja bijušie Lielās ģildes un Sv. Jāņa (Mazās) ģildes locekļi, kā arī Melngalvju brālības locekļi, kuģu kapteiņi un fabriku īpašnieki.
