Herta Krauja Klāvsone

Mana dzīve sākās Dobeles pagastā Bērzbeķes skolā, kur mans tēvs bija skolotājs. Tur man patika šūpoties uz dārza vārtiņiem un izdomāt ceļa gaitas lielceļa braucējiem. Apkārt ziedēja āboliņa lauki un šalca balti bērzi.
Vēlāk dzīvojām Rīgā, kad sāku iet pilsētas skolās. Tēvs bija skolotājs Olava skolā, kur manu mīlestību ieguva mana latviešu literātūras skolotāja Paula Jēger-Freimane. Pēc tam kļuvu Friča Bārdas skolniece un visu savu jauno sirdi atdevu dzejai. Viņa ietekmē arī uzrakstīju savu pirmo dzejoli skolnieku žurnālam „Rīts" — Izglītības b-bas ģimnāzijā, un mans prieks bija neaprakstāms, kad dzejnieks to nolasīja klasē.
Pirmo reizi publicēju savus dzejoļus studiju gados „Studentā". Studēju tautsaimniecību, tad pievērsos filoloģijai, bet vēlāk pārgāju uz Angļu institūtu un studēju angļu valodu un literātūru.

Ziemas vadīju Rīgas piesnigušajās ielās un vasaras Zemgales laukos pie Īslīča, Lielupes pietekas, kuras krasti slīka ievās un ziedēja neaizmirstulēs. Bieži vasarās pie mums viesojās mana tēva draugs — dzejnieks Arnis, un dzeja un vasara bija nedalāmas.

Vēlāk, kad mans dzīves draugs kļuva žurnālists un redaktors Arvīds Klāvsons, mūsu vasaras ritēja pie jūras, ko es iemīlēju kā savu jaunību.

-----

Ņujorkā, 16. maijā savā dzīvoklī ar sirdstrieku mirusi 76 g.v. dzejniece Herta Krauja. Aizgājēja atstājusi četrus dzejoļu krājumus, no kuriem pēdējais — Ziedošie negaisi iznāca Grāmatu drauga apgādā 1976. gadā. Šajā grāmatā, tāpat kā 1973.gadā iznākušajā krājumā Nemiera vīns,  viņa brīvajā pantā sasniegusi atraisītu, lokanu izteiksmi. Viņas pirmā grāmata Pīlādžoga iznāca 1946. gadā un pēc tam Ņujorkā Grāmatu drauga apgādā 1969. gadā Ardievas vasarai.
Herta Krauja - Klāvsone, dzimusi Spriņģe, dzimusi Dobeles pagastā, 1900.gada 20. septembrī. Pēc Izglītības biedrības ģimnāzijas beigšanas viņa studēja Latvijas universitātē tautsaimniecību, tad filoloģiju un vēlāk pārgāja uz Angļu institūtu. Studiju gados iepazinās ar redaktoru Arvīdu Klāvsonu, un abu laulībā izaudzināja 1933.gadā dzimušo dēlu Jāni, kas arī bija ar krietnām literāta dotībām. 1964. gadā ar sirdstrieku mira redaktors Klāvsons, un gadu vēlāk taģiskā nāvē aizgāja dēls Jānis. Dzejnieci šie smagie sitieni nesalauza, viņa remdējās dzejā, kas nu ieguva jaunu skaņu kā upe, drāžoties pāri kalnu ledus laukiem. Dēla Jāņa Klāvsona darbi izdoti 1966.gada krājumā Zīmes. Ņujorkā rakstnieku sabiedrībā Herta Krauja bija jauno talantu rosinātāja un visiem dāvāja vajadzības brīdī savu atbalstu un sirds siltumu.

Avots: Londonas avīze, 03.06.1977