Hugo Rozenšteins

Dzimis Vecsalacas pagasta Mērniekos. Svētciema dzirnavnieka dēls. Beidzis Rīgas reālskolu.

Krievu armijā iestājies 1914. gada janvārī kā brīvprātīgais, dienējis 92. Pečoras kājnieku pulkā Narvā.

Ieguvis jaunākā apakšvirsnieka pakāpi.

Piedalījies pirmajās kaujās pret Vāciju un Austriju.

1914. gada septembrī nosūtīts uz Aleksandra karaskolu Maskavā, to beidzis 1915. gada 1. februārī.

Iedalīts 15. Tiflisas grenadieru pulkā, bijis rotas komandieris. 

Piedalījies kaujās pret vāciešiem kā rotas, vēlāk bataljona komandieris, štāba virsnieks. Paaugstināts līdz štabskapitānam.

Apbalvots ar Staņislava II, III šķ., Annas II, III, IV šķ., Vladimira IV šķ. ordeņiem.

1917. gada decembrī aizgājis no armijas un atgriezies Latvijā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 27. decembrī Rīgā 1. Latgales rotā, vēlāk pārgājis uz Neatkarības rotu.

16. janvāra kaujā pie Lielauces smagi ievainots, ilgāku laiku ārstējies Liepājā un Vācijā. Paaugstināts par pulkvedi-leitnantu.

1919. gada 16. janvārī. Lielaucē piepeša ienaidnieka uzbrukuma laikā ar savu vadu 17 cilvēku sastāvā devās tuvcīņā. Lai gan vads zaudēja 7 kritušos un ievainotos, visi uzbrukumi tika atsisti un pretinieks apturēts, līdz ieradās citas bataljona daļas un atsita lieliniekus. Šajā kaujā tika ievainots.

1919. gada augustā komandēts Armijas virspavēlnieka štāba rīcībā, dienējis Operatīvajā daļā.

1920. gada beigās bijis kara atašejs Vācijā.

1924. gadā beidzis vecāko virsnieku kursus. 

1926. gada augustā iecelts par Armijas komandiera štāba Operatīvās dalās priekšnieka v. i., komandēts uz Čehoslovakijas kara akadēmiju.

1928. gadā bijis bataljona komandieris 5. Cēsu kājnieku pulkā, paaugstināts par pulkvedi.

No 1939. gada 7. oktobra bijis Armijas štāba priekšnieks, ģenerālis.

Apbalv. ar TZO III šķ., Francijas Goda Leģiona, Somijas Baltās Rozes ordeņiem, Polijas Drošsirdības krustu, "Polonia Restituta" III šķ. ordeni, Igaunijas Brīvības krusta I šķ. 3. pak.

Piešķirta jaunsaimniecība Svētciema pagastā.

Sarakstījis vairākas militāra rakstura grāmatas. 

1940. gadā atvaļināts, tā paša gada 29. augustā arestēts Svētciemā.

PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija piesprieda nāvessodu. Nošauts Maskavā.