Ibrahims Raisī

Ibrahims (Ebrāhīms) Raisī, pilnā vārdā Ebrāhīms Raisolsadati bija Irānas prezidents kopš 2021. gada. Pēc izglītības bija islāma jurists un tika uzskatīts par radikāli konservatīvas politikas piekritēju.

 ANO īpašie ziņotāji un dažas cilvēktiesību organizācijas viņu vainoja noziegumos pret cilvēci.

Ebrāhīms Raisī dzimis 1960. gada 14. decembrī persiešu garīdznieku ģimenē Mešhedā. Viņa tēvs Sejeds Hadži nomira, kad viņam bija 5 gadi. Pēc izcelsmes viņam ir attāla radniecība ar šiītu ceturto imāmu Zein-al-Ābidīnu.

Mācījies islāma skolā (medresē) un semināros Mešhedā un Kumā. Motahari Universitātē ieguvis doktora grādu privāttiesībās, lai gan viņa oponenti to apšauba.

Viņa izglītības patiesais līmenis palicis neskaidrs. Kādu laiku viņš dēvēja sevi par ajatollu, taču kad prese publiskoja viņa formālas reliģiskās izglītības un akreditācijas apliecības trūkumu, Raisī pārstāja apgalvot, ka viņam ir šī pakāpe, un turpmāk sauca sevi par "islāma autoritāti" ("hudžat-ol-eslām"), kas ir vienu pakāpi zemāk par ajatollas līmeni.

Pēc tam Raisī neilgi pirms 2021. gada prezidenta vēlēšanām atkal pasludināja sevi par ajatollu.

Augstākā līdera Alī Hāmenejī dekrētā, ar kuru viņu iecēla par prezidentu, viņš tiek minēts kā "hudžat-ol-eslām".

 

Karjera

Pēc islāmistu uzvaras 1981. gadā Raisī tika iecelts par Karadžas prokuroru. Vēlāk viņš tika iecelts arī par Hamadānas prokuroru un aktīvi pildīja abus amatus divās pilsētās vairāk nekā 300 km attālumā viena no otras. Pēc četriem mēnešiem viņš tika iecelts par Hamadānas provinces (ostāna) prokuroru.

1985. gadā Raisī tika iecelts par Teherānas prokurora vietnieku un pārcēlās uz galvaspilsētu. Pēc trim gadiem, 1988. gada sākumā, viņam pievērsa uzmanību valsts faktiskais galva ajatolla Homeinī un deva tam īpašu no tiesu varas neatkarīgu mandātu, lai risinātu juridiskās problēmas dažās provincēs, piemēram, Luristānā, Semnānā un Kermānšāhā.

Raisī tiek minēts kā viena no galvenajām personām, kas iesaistītas nelikumīgo nāvessodu izpildē 1988. gadā Irānas politieslodzītajiem.[8] Raisī pēc tam publiski nekomentēja šo tēmu,[9][10] tomēr 2021. gadā, kļuvis par prezidentu, teica, ka ir godināms un augstu vērtējams par viņa lomu šajos notikumos.

1988. gadā pēc varas iestāžu pavēles notika Irānas radikāli kreiso un citu politieslodzītajo nonāvēšana bez parastās notiesāšanas procedūras visā Irānas teritorijā, sākot no 1988. gada 19. jūlija, kas ilga aptuveni piecus mēnešus. Upuru skaits palicis nezināms un tiek minēts no 3 tūkstošiem līdz vairāk nekā 30 tūkstošiem.

 Vairums nogalināto bija kreisi islamisko "Irānas tautas mudžahedu" atbalstītāji un dalībnieki, kuru organizācija pēc tās atbalstītās 1979. gada revolūcijas bija nostājusies pret ajatollu valdīšanu un veikusi terora aktus pret to, taču nāvessodi tika izpildīti arī citu kreiso grupējumu, tostarp Tautas Fedaju un Irānas "Tude" (Komunistiskās partijas) atbalstītājiem neatkarīgi no to darbības veida pret valdošo režīmu.

Saskaņā ar "Amnesty International" ziņoto, "Irānas ieslodzījuma vietās visā valstī tūkstošiem politieslodzīto sistemātiski tika pakļauti iznīcināšanai un tika nonāvēti bez tiesas sprieduma saskaņā ar Irānas augstākā līdera rīkojumu, kas tika īstenots visos valsts cietumos. Daudzi no tiem, kas tika nogalināti šajā laikā, tika pakļauti spīdzināšanai un citai necilvēcīgai attieksmei un sodīšanai.”

Pēc Homeinī nāves un Alī Hāmenejī ievēlēšanas par jauno augstāko vadītāju Raisī iecēla par Teherānas prokuroru. Viņš ieņēma amatu piecus gadus no 1989. līdz 1994. gadam. 1994. gadā viņš tika iecelts par Galvenā Inspekcijas biroja vadītāju, kurš nomināli cīnās ar korupciju, taču praksē galvenokārt uzrauga valsts organizāciju finanses.

No 2004. gada līdz 2014. gadam Raisī bija Irānas galveno tiesnešu Māhmūda Hašemī Šāhrūdī un Sadeka Laridžānī pirmais vietnieks.

Vēlāk, 2014. gadā, viņš tika iecelts par Irānas ģenerālprokuroru un ieņēma šo amatu līdz 2016. gadam, kad atkāpās no tā, lai kļūtu par labdarības fonda "Astan Quds Razavi" priekšsēdētāju — šī organizācija formāli pārvalda astotā imāma Rezas kapenes, bet faktiski ir daudznozaru koncerns ar 19 000 nodarbināto, kurš sava labdarības statusa dēļ var izmantot nodokļu atvieglojumus.

 Kopš 2012. gada viņš ir arī vienlaikus strādājis par Īpašās garīdznieku tiesas, kas kontrolē garīdznieku uzvedību un pakļauta nevis tiesu sistēmai, bet valsts augstākajam garīgajam līderim, prokuroru pēc Alī Hāmenejī rīkojuma.

Citi amati

 

Raisī desmit gadus bija Alī Hāmenejī vadītā "Imama Homeinī rīkojumu izpildes ordeņa", kurš kontrolē ap 100 miljardus dolārus vērtus opozīcijai konfiscētus īpašumus, pilnvaroto padomes loceklis. Viņš bija arī "Augstākās atlases komisijas" loceklis. Viņš ir Teherānas "Fātimas Al-Zāhras semināra" dibinātājs un pirmais sekretārs.

2019. gadā viņš tika iecelts par Augstākās tiesas priekšsēdētāju.

Viņa citi izpildvaras un pārraudzības pienākumi ietver tādus amatus kā dalība Kibertelpas Augstākajā padomē, Monetārajā un kredītu padomē un Pretkorupcijas štābā.

Prezidenta kampaņas

 

Raisī tika nosaukts par vienu no Islāma revolūcijas spēku Tautas frontes (JAMNA) prezidenta amata kandidātiem 2017. gada februārī.

 Viņa kandidatūru atbalstīja arī Islāma Revolūcijas Stabilitātes Fronte.

 Oficiāli viņš paziņoja par savu kandidatūru 6. aprīlī publicētajā paziņojumā par savu "reliģisko un revolucionāro pienākumu kandidēt", norādot uz nepieciešamību "būtiski mainīt valsts izpildvadību" un radīt valdību, kas "cīnīsies pret nabadzību un korupciju".

2017. gada 15. maijā konservatīvo kandidāts Mohamads Bagers Galibāfs atsauca savu kandidatūru par labu Raisī

 Tika pieļauts, ka Galibāfs kļūs Raisī pirmais viceprezidents, ja viņu ievēlēs.

Vairāki avoti Raisī pirms vēlēšanām nosauca par Irānas augstākā līdera ajatollas Alī Hamenejī "mīluli un iespējamo pēcteci", šāds viedoklis saglabājās arī vēlāk.

Pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas Raisī saņēma 15 786 449 balsu no 42 382 390 (38,30%), zaudēdams Hasanam Rūhānī. Viņš neapsveica Rūhānī ar atkārtoto ievēlēšanu prezidenta amatā un lūdza Sardzes padomi, kurai ir tiesības izslēgt vēlēšanu dalībniekus, izskatīt "likuma pārkāpumus" pirms vēlēšanām un to laikā, pievienojot 100 lappušu dokumentāciju. Tomēr viņa pretenzijas netika atzītas.

2021. gadā Raisī atkārtoti kandidēja uz prezidenta amatu un uzvarēja vēlēšanās. Vēlēšanās piedalījās rekordmaz — 48,8% vēlētāju, un 62% no tiem nobalsoja par Raisī.[39] No 28,9 miljoniem balsu aptuveni 3,7 miljoni balsu netika ieskaitītas.

Vēlēšanās tika reģistrēti gandrīz 600 kandidāti, no kuriem 7 mēnesi pirms vēlēšanām apstiprināja 12 Sardzes padomes juristi un teologi. Trīs no šiem kandidātiem tika atsaukti pirms vēlēšanu dienas. Bijušais prezidents Mahmūds Ahmadīnežāds, būdams starp tiem, kuriem tika liegts kandidēt, video vēstījumā sacīja, ka nebalsos, paziņojot: "Es nevēlos piedalīties šajā grēkā."

Prezidenta amatā

Raisī tika iecelts par pašreizējo Irānas prezidentu 2021. gada 3. augustā ar augstākā līdera Alī Hamenejī izdoto dekrētu. Viņš nodeva zvērestu Islāma konsultatīvās asamblejas (parlamenta) priekšā 5. augustā. Savā runā viņš norādīja, ka Irāna ir atbildīga par Tuvo Austrumu stabilizāciju, ka viņš pretosies ārvalstu spiedienam uz Irānu, bet paplašinās tās ārējās attiecības, īpaši ar Irānas kaimiņvalstīm, solīja atbalstīt jebkuru diplomātisko soli, lai atceltu ASV sankcijas, un apgalvoja, ka Irānas kodolprogramma bija paredzēta tikai miermīlīgiem mērķiem. Viņš arī apsolīja, ka centīsies uzlabot irāņu dzīves kvalitāti un aizstāvēt cilvēktiesības.

Raisī 8. augustā iecēla Imāma Homeinī rīkojumu izpildes ordeņa fonda vadītāju Mohamadu Mohbēru par Irānas pirmo viceprezidentu. 11. augustā Raisī iecēla bijušo naftas un tirdzniecības ministru Masūdu Miru Kazemī par viceprezidentu un Plāna un budžeta organizācijas vadītāju.

Argentīna un Izraēla nosodīja Raisī izdarīto Ahmāda Vahidi iecelšanu iekšlietu ministra amatā, jo Argentīna caur Interpolu bija pieprasījusi viņa arestu par iespējamo līdzdalību 1994. gada sprādzienā Buenosairesā. Argentīnas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Vahidi iecelšana ir "apvainojums Argentīnas tiesai un terora akta upuriem".

Cits Interpola izsludināts meklējamais par šo terora aktu Mosens Rezaje 25. augustā tika iecelts par viceprezidentu ekonomikas jautājumos, kas arī izsauca Argentīnas protestu.

Uzskati

Raisī iestājas par dzimumu segregāciju, vienlaikus norādot uz nepieciešamību stingri ievērot tās sieviešu tiesības, kādas paredzētas islāmā, un pieļaut to dalību kultūrā un ekonomikā.

 Viņš ir arī atbalstītājs universitāšu islāmizācijai, interneta un Rietumu kultūras cenzūrai.

 Raisī ir lappuses Twitter, Facebook un Instagram, neraugoties uz to, ka pirmie divi no tiem Irānā tiek bloķēti. Raisī teicis, ka zagļu roku amputācija, kas pamatojas uz stingro šariāta interpretāciju, ir gods Irānai un ka šādi sodi tiks turpināti.

 Ārpolitikā Raisī pieturas pie salīdzinoši mērenas līnijas, iestādamies par savstarpēji izdevīgiem sakariem ar visām valstīm, izņemot Izraēlu.

Sankcijas

Raisī ir viens no deviņām Irānas amatpersonām, kurām ASV Valsts departaments 2019. gada novembrī piemēroja sankcijas saistībā ar iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem.

Darbi

Starp Raisī darbiem ir šādi:[

• Trīs sējumu "Lekcijas par jurisprudences noteikumiem" (tiesu, saimnieciskā un reliģiskā sadaļas);

• "Mantojums bez mantiniekiem";

• "Principu un formas pretruna jurisprudencē un likumā".