Aīda Niedra

Rakstniece Niedra Aīda (īstajā vārdā Ida Niedra, prec. Salmiņa) dzimusi 1899.gada 23.martā Tirzas pagasta Āžu krogā, krodzinieka ģimenē.

No 1908.g. mācījusies Tirzas pagastskolā un draudzes skolā,

1913.g. -1915.g. Utendorfas privātģimnāzijā Madonā,

1919.g. beigusi Neijas vidusskolu Cēsīs.

1919.g. - 1932.g. strādājusi Rīgas miertiesā. Pēc tam darbojusies tikai rakstniecībā.

1944.g. emigrēja uz Vāciju, apmetās Eslingenē. 1949.g. pārcēlās uz ASV - dzīvoja Seilemā, Korvalisā, Jūdžīnā, Sanfrancisko, Holivudā, Losandželosas priekšpilsētā Santamonikā.

Dzejot sākusi skolas gados. Pirmais publicētais dzejolis "Tad..." laikrakstā "Latvijas Kareivis" 1920.g. Latviešu dzejā pirmā droši un nemāksloti rakstīja par erotisko mīlestību. Dzejoļu krājumos "Erosa elēģijas" (1924.g.) un "Dziesminiece" (1935.g.) vitāla, ar Latvijas dabu saistītā poētiskā skatījumā tverti sievietes pārdzīvojumi no jutekliskas kaisles uzliesmojumiem līdz mātes mīlestības rāmai, līdzsvarotai apcerei.

Rakstījusi stāstus un noveles, kas sakopoti krājumos

• "Svētais vīns" (1928.g.),
• "Vanagu ligzda" (1937.g.),
• "Azandas ļaudis" (1943.g.).

Tomēr galvenais Niedras darbības lauks ir romāns. Pirmie ekspresionisma ietekmē sarakstīti romāni "Sarkanā vāze" (1927.g.) un "Cilvēks ar zelta acīm" (1928.g.) ir iesācējas darbi. Romānos "Grēka ābols" un "Piektais bauslis" (abi 1931.g.) kriminālromānu žanrā tēloti zemisku kaislību aizrauti lauku ļaudis.

Stila un formas izkoptība raksturīga romānos:

• "Pie Azandas upes" (1933.g.),
• "Salna" (1934.g.),
• "Ciema spīgana" (1935.g.),
• "Anna Dzilna" (1936.g.),
• "Mūžīgā pasaka",
• "Vindedze" (abi 1937.g.),
• "Sieva" (1938.g.),
• "Rūžu Kristīne" (1939.g.),
• "Ugunī" (1940.g.),
• "Kārdinātāja" (1942.g.),
• "Maija Purene" (1944.g.).

Uz spilgti iezīmēta dzimtā novada (Tirzas, Azandas) dabas fona Niedra asām, reljefām kontūrām ataino latviešu zemnieku dzīvi un intīmo attiecību samezglojumus dažādos vēstures laikmetos. Latviešu zemnieku dzīves tematiku Niedra turpināja trimdā: romāni "Ugunis pār Rata kalnu" (1959.g.) tēloti zemnieku likteņi Padomju Latvijā pēckara gados, panorāmiskajā romānā "Indrānes oši šalc" (1965.g.) konceptuāli izvērsta romānā "Anna Dzilna" aizsākta Latvijas saimniecības uzplaukuma izcelšana pēc K. Ulmaņa apvērsuma 1934.gadā.

Trimdas gados Niedra vairākkārt savu varoņu, arī temperamentīgo, erotisko sieviešu personiskās dzīves sarežģījumus risinājusi uz kolorīta 20. - 30.gadu Rīgas sadzīves fona. Tādi ir romāni: 

• "Rožu pelni" (1946.g.),
• "Pilsēta pie Daugavas" (1955.g.),
• "Miera ielas cepurniece" (1957.g.),
• "Tas trakais kavalieru gads..." (1962.g.)
•  "Sastapšanās pie Operas kafejnīcas" (1967.g.)

Tiešie vērojumi Vācijā un ASV devuši ierosmi un vielu romāniem par latviešu trimdinieku dzīvi svešatnē. Romāna "Maija Purene" 2.daļā 1953.g. (1954.g. abas daļas apvienotas grāmatā "Trīs Cauņu sievietes") attēlota galveno varoņu došanās uz Vāciju 2.pasaules kara beigās.

Kaislīgas sievietes konflikti ar sevi risināta romānos:

• "Melnā magone" (1956.g.),
• "Pērles Majores draugs" ,(1958.g.),
• "Zelta vārtu pilsēta" (1959.g.),
• "Sieviete ar sarkaniem ērkšķiem" (1961.g.) 
• "Holivudas klauns", "Līgava un sieva" (abi 1963.g.),
• "Trīs laimes meklētāji" (1966.g.),
• "Atkal Eiropa" (1968.g.),
• "Ādams un Ieva" (1971.g.) u. c.

Trimdā publicējusi arī stāstu un noveļu krājumu"Pasaules plauksta" (1952.g.; 1966.g. ar nosaukumu "Meža jaunava"), kopā ar dēlu Andrievu Salmiņu (1932.g. - 1978.g.) sarakstījusi krājumu "Melnās plūmes pie sarkanām lūpām" (1964.g.).

Mirusi 1972.gada 23.novembrī Santamonikā, Kalifornijā, ASV, turpat apbedīta.

Avots: LNB, Gulbenes bibliotēka

---

Rakstniece pati par savu izcelšanos: "Esmu dzimusi Tirzas pagasta Āžukrogā, kā krodzinieka meita. Jau nākošajā gadā mans tēvs šo krogu ir pametis un pārgājis turpat otrpus ceļam paša jauceltajā jaunbūvē uz viņa tēvam Ancim Niedram piederošā zemes gabala un tur iekārtojis tirgotavu. Mans tēvs ir bijis Liel-Brantu saimnieka Anča Niedras ģimenē jaunākais dēls un savas ļoti spīvās mātes acuraugs, kura viņu nemitīgi skubinājusi pakāpties augstāk un sūtījusi arī draudzes skolā, kur tēvs iemācījies vāciski, iecienījis grāmatas un bij kļuvis labs rakstu pratējs. Tanī pašā pagastā viņa mātes brālim Indrānam piederējušas divas tirgotavas un viņš pieņēmis manu tēvu par mācekli, bet māte atkal skubinājusi pakāpties augstāk, un tēvs kļuvis par Āžu kroga nomnieku. Tanīs gados pagastā norisinājušās stipras garīgas kustības, aizgājuši pirmie tirzmaliešu studenti uz augstskolām, mājās palikušie kopuši savu garīgo dzīvi, dziedādami koros un spēlēdami lugas brīvā dabā, un arī mans tēvs piedalījies šinīs izrādēs, pats daudz lasījis un aiz sevis atstājis uzrakstītas atziņas. Vēl Āžu krogā būdams, viņš ir apprecējis kaimiņu Galgauskas pagasta muižas dārznieka māsu Almu Lazdiņu, staltu un ņipru jaunavu, kurai gan grāmatas neinteresējušas, toties viņai patikusi dzīves spīdēšana un augšupeja. Kopā bija sagājuši divi pilnīgi nevienādi cilvēki, kas savā dzīvē nekad pilnīgi neizlīdzinājās. Laika gājumā, pēc mana tēva nāves un Latvijai aizgrimstot, kad māte bij kļuvusi pilnīga vientule, arī viņa bija sākusi pieķerties grāmatām."