Ignacijs Paderevskis
Ignacijs Paderevskis
- Dzimšanas datums:
- 18.11.1860
- Miršanas datums:
- 29.06.1941
- Pirmslaulību (cits) uzvārds:
- Ignacijs Jans Paderevskis
- Papildu vārdi:
- Ignacy Paderewski, Игна́ций Падере́вский, Игна́ций Ян Падере́вский (польск., Ignacy Jan Paderewski;, Ignacy Jan Paderewski
- Kategorijas:
- Komponists, Ministrs, Muzikants, mūziķis, Politiķis, Premjerministrs
- Tautība:
- polis
- Kapsēta:
- Warszawa, archikatedra św. Jana Chrzciciela
Ignacijs Jans Paderevskis (poļu: Ignacy Jan Paderewski, dzimis 1860. gada 6. novembrī, miris 1941. gada 29. jūnijā) bija poļu pianists, komponists, diplomāts un politiķis. 1919. gadā bija trešais Polijas premjerministrs. Paderevskis bija tas, kurš 1919. gada 22. oktobrī pasniedza Latvijas ārlietu ministram Zigfrīdam Meierovicam aktu par Latvijas atzīšanu de facto.
Dzimis Kurilivkas ciemā (tagad Vinnicas apgabalā, Ukrainā). 1872. gadā (12 gadu vecumā) sāka studēt Varšavas konservatorijā. 1881. gadā devās uz Berlīni, kur mācījās pie Frīdriha Kīla, bet vēlāk - uz Vīni, kur apguva klavierspēli pie Teodora Lešeticka. 1887. gadā piedzīvoja savu muzikālo debiju, nākamo gadu laikā kļuva slavens, un ar koncertiem uzstājās Parīzē, Londonā, ASV, Austrālijā. 1913. gadā Paderevskis apmetās ASV.
Pirmā pasaules kara laikā Paderevskis pārcēlās uz Eiropu un iesaistījās Parīzē nodibinātajā un Romāna Dmovska vadītajā Poļu Nacionālajā komitejā (Komitet Narodowy Polski), faktiski kļūdams par tās preses sekretāru. Kara beigās, kad Lielpolijas valstiskā piederība vēl nebija skaidra, pēc Paderevska patriotiskas runas Poznaņā sākās poļiem veiksmīgā Lielpolijas sacelšanās, kura izšķīra reģiona valstisko piederību. 1919. gadā Paderevskis kļuva par Polijas premjerministru un ārlietu ministru, un kā Polijas pārstāvis piedalījās Parīzes miera konferencē. Zaudēdams politisko atbalstu, 1919. gada decembrī Paderevskis demisionēja un kļuva par Polijas pārstāvi Tautu Savienībā. 1922. gadā pārtrauca politisku darbību, atkal pievērsās mūzikai un ar lieliem panākumiem koncertēja ASV.
Vēlāk Paderevskis pārcēlās uz dzīvi Šveicē. Pēc Pilsudska apvērsuma 1926. gadā Paderevskis kļuva par redzamu Sanācijas režīma kritiķi. Sākoties Otrajam pasaules karam, Paderevskis atkal sāka aktīvu politisku darbību. Uzstājās ar koncertiem, lai vāktu līdzekļus poļu organizāciju atbalstam, tomēr 1941. gadā Ņujorkā mira. Apglabāts Ārlingtonas kapsētā, bet 1992. gadā pārapbedīts Varšavas Svēta Jana katedrālē. Mūsdienu Polijā katrā lielākajā pilsētā kāda iela ir nosaukta Paderevska vārdā.
Avoti: wikipedia.org
| Nosaukums | No | Līdz | Bildes | Valodas | |
|---|---|---|---|---|---|
 | Warschau, Hotel Bristol | 19.11.1901 | de, en, pl |
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 | Helena Paderewska | Sieva | ||
| 2 |  | Tadeusz Adamowski | Attāls radinieks | |
| 3 |  | Tomass Vudro Vilsons | Draugs | |
| 4 |  | Antoni Wiwulski | Paziņa | |
| 5 |  | Wanda Dubieńska | Paziņa | |
| 6 |  | Zygmunt Chmielewski | Darba ņēmējs | |
| 7 |  | Józef Pruchnik | Darba ņēmējs | |
| 8 |  | Leon Supiński | Darba ņēmējs |
27.12.1918 | Greater Poland Uprising began
The Greater Poland Uprising of 1918–1919, or Wielkopolska Uprising of 1918–1919 (Polish: powstanie wielkopolskie 1918–19 roku; German: Großpolnischer Aufstand) or Posnanian War was a military insurrection of Poles in the Greater Poland region (also called by the Germans the Grand Duchy of Poznań or Provinz Posen region) against Germany. The uprising had a significant effect on the Treaty of Versailles, which granted a reconstituted Poland the area won by the Polish insurgents plus some additional territory, most of which had been part of Poland before the partitions.