Iļja Mašonkins

PSKP b. no 1940. g. V.d.d. no 1939. g.; majors. VDTK – VDM – VDK vec. operat. pilnv. 1945.I–1955, nod. pr-ka vietn. 1955–1959.IV, PSRS MP VDK skolu Nr. 303 Viļņā un Nr. 302 Mogiļevā pasniedzējs 1959.IV–1961.XI; VDK pr-tāja referentu grupā 1961.XI–1963.IX, VDK partijas komit. sekretārs 1963.IX–1965.VIII, VDK sektora vad. no 1965.VIII.

Pēc mediju ziņām - Totalitāro noziegumu prokuratūru bija uzsākusi pret Mašonkinu krimināllietu, kura izbeigta 2006.gadā, jo Mašonkinu tiesa ir atzinusi par nepieskaitāmu. Lietu izmeklējusi prokurore Biruta Loze.

Laikraksts Diena 1998.gada 4.aprīlī rakstīja:

I.Mašonkins sevi par vainīgu neatzīst un uzskata, ka rīkojies atbilstoši tā laika likumdošanai - kalpojis tās valsts interesēm. Tiesa, pieņemot lēmumu, pamatojās uz apsūdzētā vecumu un vājo veselības stāvokli. Ģenerālprokuratūra par jauna drošības līdzekļa izraudzīšanu I.Mašonkinam lems pirmdien.

Prokuratūra izteica neizpratni par tiesas lēmumu mainīt drošības līdzekli I.Mašonkinam, jo lēmuma motivācija nav skaidra - lai gan tiesa par pietiekamu iemeslu drošības līdzekļa mīkstināšanai uzskatīja apsūdzētā vecumu un slikto veselību, kā liecina I.Mašonkina parakstītās pavēles, daži no deportācijām nolemtajiem lopu vagonos tika ienesti pat uz slimnīcas nestuvēm.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka I.Mašonkins 1949.gadā parakstījis pavēles par vairāk nekā 100 ģimeņu deportācijām uz Sibīriju. To, ka cilvēki, kurus I.Mašonkins izsūtīja 1949.gadā, bija tikpat veci vai vecāki kā viņš patlaban, pierāda lietas materiāli. Tā I.Mašonkins pieņēmis lēmumu par

Jāņa Ankoriņa (75 gadus vecs),

Marijas Blāzis (75),

Andreja Krastiņa (72),

Annas Sermontes (91),

Annas Zvaigzne (82) izsūtīšanu.

Piemēram, 72 gadus vecais Pēteris Cimmeris (72) miris pa ceļam uz Amūras apgabalu.

Tāpat lietas materiāli vēsta, ka vagonos bijušas arī grūtnieces pēdējā mēnesī, kādas sievietes bērns dzimis ceļā uz Sibīriju, zīdainis miris un pēc nāves izmests pa vagona logu.

Prokurore Biruta Loze, kuras lietvedībā ir I.Mašonkina lieta, pastāstīja, ka 100 ģimenes, kuras minētas apsūdzības rakstā, nebūt nav vienīgās, kuru likteņus izlēmis I.Mašonkins. B.Loze atzina, ka daudzi no cietušajiem un lieciniekiem jau miruši - citi Sibīrijā, citi pa ceļam lopu vagonos, bet citi - pēc atgriešanās. Atsevišķu ģimeņu likteņus uzzināt tā arī neizdosies, jo visi tās locekļi jau miruši, teica B.Loze.

Prokuratūra ne reizi vien ir norādījusi - tam, ka Ģenerālprokuratūra izvirzījusi apsūdzības vairākiem genocīdā apsūdzētiem bijušajiem VDK darbiniekiem, nav nekāda sakara ar saasināto situāciju, kāda izveidojusies Latvijas-Krievijas starpvalstu attiecībās. Šīs apsūdzības nav vērstas pret Krieviju, bet gan pret Staļina režīma noziegumiem pret Latvijas iedzīvotājiem.

Tā kā I.Mašonkins ir Krievijas pilsonis, Krievija varētu lūgt viņa izdošanu, taču patlaban nav zināms, vai Krievija to grasās darīt.

I.Mašonkins tika atbrīvots tiesas zālē, un pie apgabaltiesas ēkas viņu sagaidīja Krievijas vēstniecības Latvijā automašīna.

Iļju Mašonkinu tiesas sēdē aizstāvēja zvērināts advokāts Aleksandrs Ogurcovs.