Inčukalna muiža (Hinzenberg)

Vēstures dokumentos Inčukalna muiža pirmoreiz minēta 1436.gadā. Toreiz Livonijas ordeņa mestrs izlēņoja Hennekem Hincem muižu, kuru Hince bija apdzīvojis jau agrāk.

1447.gadā lēņu līgumu atjaunoja ar piebildi, ka lēnis piešķirts pēc lībiešu tiesībām. Pirmais muižas īpašieks bija lībietis. No viņa arī cēlies pagasta un apdzīvotās vietas nosaukums Hinzenberg (latviski – Hinces kalns).

1753.gadā muižu bija nopircis slepenpadomnieks Johans Kristaps Kampenhauzens un vēlāk pārdeva to advokātam Melhioram Esenam. Vēlāk tā jau piederēja angļu tirgotājam Dž. P. Ronijam. Iespējams, ka viņa laikā celta Inčukalna muižas kungu mājas (pils) ēka. Vēlāk to īpašumā ieguva Volfu dzimta.

No muižas pils saglabājušies tikai 18. gs. J.K.Broces zīmējumi un daži foto, jo muižu nopostīja Pirmā pasaules kara laikā.

No muižas saglabājusies tikai medību pils, vēlāk sanatorija. Tā celta 1914. gadā pēc Baltijas naftas bāzes direktora barona fon Zonberharda pasūtījuma. Tā bijusi dāvana barona meitai un trim dēliem. Pirmā pasaules kara laikā visi barona dēli krita, bet meita pili pārdeva koku tirgotājam Šūmjānim, bet tas vēlāk - agronomam Bērziņam.  

1927. gadā ēku nopirka skolotāju slimokase un izveidoja sanatoriju. Greznajā ēkā  varēja atpūsties 32 cilvēki. Otrā pasaules kara laikā tur tika ierīkota vācu, vēlāk - padomju karavīru lazarete.   50-os gados te bija tuberkulozes sanatorija bērniem, 70-os gados - astmas slimnieku sanatorija.  

No 1993. gada pilī saimniekoja Bērnu bāreņu aprūpes centrs "Inčukalns". Šeit savā laikā veselību uzlabojis arī Kārlis Zāle.  

Lai ēku varētu privatizēt, pašvaldība 2009. gadā to "steidzamība kārtā" atzina par bērniem ar speciālām vajadzībām nepiemērotu un tos dažu dienu laikā pārvietoja uz citiem aprūpes centriem. 

Vēlāk muižas medību pils tiešām tika privatizēta un šobrīd tajā paredzēti atjaunošanas darbi. Faktiski, ēka ir salīdzinoši pat ļoti labā stāvoklī, jo tai iur saglabājušies daļa orģinālo, pat interjera detaļu, turklāt, tās konstrukcijas praktiski nav nojātas, jo ēka visu laiku bijusi apdzīvota.

(Līga Landsberga, u.c.)