Indriķis Vulfsons
- Dzimšanas datums:
- 02.05.1893
- Miršanas datums:
- Tēva vārds:
- Andrejs Ludvigs
- Papildu vārdi:
- Jānis Kārlis; Heinrihs
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, Dzimis Latvijā, Gūsteknis, ķīlnieks, , Kalpotājs, Militārpersona, karavīrs, Neatkarības kauju dalībnieks, Pārdevējs, Strādnieks, Strēlnieks
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Indriķis Jānis Kārlis Vulfsons (krievu: Хейнрихъ Jоханнъ Карлъ Вулфсонъ; vācu: Heinrich Johann Karl Wulfsohn) dzimis 20.04.1893 (pēc v. s.) plkst. 9 no rīta atvaļinātā karavīra, atslēdznieka Andreja Ludviga Vulfsona un viņa sievas Matildes Sofijas (dzim. Losberga) ģimenē kā piektais no desmit bērniem. Dzimšanas vieta – Rīga.
Kristīts 16.05.1893 (pēc v. s.) Rīgas Sv. Jāņa ev. lut. baznīcā. Kūmas: Indriķis Jānis Kārlis Skulte, saimnieks; Ida Kristīne Skulte, jaunava; Kārlis Vilciņš, fabrikas strādnieks. [1]
Brāļi – Ādolfs Andrejs, Jēkabs Andrejs, Juris Aleksandrs, Andrejs Ludvigs, miris nezināms un Jānis Ādolfs; māsas – Kristīne Malvīne, Marija Elfrīda un Olga Alise.
Ticība: luterticīgs. [2, 11, 17, 34]
Tautība: latvietis. [2, 15-17, 20, 35]
Pilsonība – Latvijas. [11-14, 17, 22] Pilsoņa iekšzemes pase izdota 12.01.1920 [2, 8, 11, 17] un 11.02.1928. [12-14, 22]
Izglītība: pamatskolas. [20]
Pakļauts karaklausībai:
1. karadienests Krievijas impērijas armijā:
- 16.10.1914-30.11.1916 (pēc v. s.) [21] karojis 126. Riļskas kājnieku pulkā [34] un 21. Kubaņas izlūku bataljonā. [35, 36] Dienesta pakāpe – ierindnieks; [34, 36] kazaks. [35] Karojot kājnieku pulkā, ar lodes šāvienu ievainots galvā. Nogādāts sadales punktā un 01.06.1915 (pēc v. s.) uzņemts Nahčivānas pie Donas (Rostova pie Donas, Krievija) 16. lazaretē. [34] Dienesta laikā slimības dēļ ievietots Vladikaukāzas 2. lazaretē. 09.07.1916 (pēc v. s.) nosūtīts uz Vladikaukāzas Kara hospitāli atkārtotas medicīniskās pārbaudes iziešanai. [35] Atzīts par karadienestam derīgu. 10.11.1916 (pēc v. s.) slimības dēļ – bronhīts – ievietots Baku pilsētas 20. lazaretē; [36]
- 01.12.1916-01.08.1917 (pēc v. s.) [21] 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulka [20, 21] 1. rotā. 20.08.1917 (pēc v. s.) [A] pazudis bez vēsts kaujā pie Mazās Juglas; [33] faktiski – saņemts vācu vaņģībā (kritis gūstā); [20]
2. karadienests Latvijas armijā: 16.07.1919-26.09.1919. [20, 21] Mobilizējusi Rīgas ostas komandantūra. 16.09.1919 ieskaitīts dienestā 9. Rēzeknes kājnieku pulka 7. rotā. [3] Dienesta pakāpe – kaprālis; [3, 20] muzikants. [20] Atvaļināts no 27.09.1919 pēc Latvijas Kara slimnīcas ārstu komisijas lēmuma [2, 17] – atzīts par karadienestam nederīgu. [3]
Nodarbošanās: strādnieks [2, 11, 15, 17] – stiklinieks, [34] vīļu cirtējs, [30] pārdevējs, [16] vēlāk – tramvaja konduktors. [8, 13, 14, 20, 21]
05.12.1919 [8, 21]-10.11.1931 strādājis Rīgas ielu dzelzceļa akciju sabiedrībā par konduktoru. [21] 19.03.1920 šajā akciju sabiedrībā reģistrēts ar 23 numuru. [17] 1925. g. saņēmis atšķirīgu algu. To veidojusi mēneša alga, par 30 “vienkāršām dienām” sasniedzot Ls 96, - (no novembra – 126,72), 20 % piemaksa un samaksa par “virsdienu” darbu. Atvilkumus no algas veidojusi iemaksa slimo kasei (2 %), a conto, kases iztrūkumi u. c. [10]
No 11.11.1931 kalpojis Rīgas pilsētas dienestā, strādādams par konduktoru Būvju valdes Ielu dzelzceļa uzņēmumā. [21] Jau 05.11.1931 Rīgas pilsētas Ielu dzelzceļa pārvalde paziņojusi, ka sakarā ar ielu dzelzceļa pārņemšanu Rīgas pilsētas īpašumā, konduktors Indriķis Vulfsons tiek pieņemts pilsētas dienestā uz brīva līguma pamata un uz tiem pašiem noteikumiem, kādi pastāvēja Rīgas ielu dzelzceļa akciju sabiedrībā. Pamatalga - Ls 139,39 mēnesī, ar attiecīgām virsstundām un piemaksu 1/12 daļu no mēneša pamatalgas. [19] Darba numurs – 127. [4, 19] 15.08.1935 no darba pašvaldības iestādē atlaists. [21, B]
Lūdzis piešķirt pensiju, nesasniedzis 55 gadu vecumu. Kā bijušajam pašvaldības iestādes darbiniekam, kurš Latvijā kalpojis pašvaldības dienestā, uzņēmumā Latvijā, Latvijas armijā, bijušās Krievijas armijas latviešu strēlnieku vienībā, bijušās Krievijas armijas dienestā, kopā ar kara laika divkāršojumu pensijas izdienā ieskaitīti 19 gadi, 6 mēneši un 18 dienas, par ko pienākusies pensija par 20 gadiem pēc XI kategorijas. Tikusi aprēķināta Ls 68,64 liela ikmēneša pensija, izmaksas uzsākot no 16.08.1935, [21] dienas, kad pārtraukta algas izmaksa. Pensijas aprēķinu Rīgas pilsētas valde apstiprinājusi 06.09.1935 sēdē.
25.11.1941 Tautas labklājības galvenajai direkcijai iesniedzis lūgumu par pensijas izmaksas atjaunošanu, jo tās izmaksa pārtraukta. [21] Padomju vara bija anulējusi pensiju izmaksas Latvijas valsts bijušajiem ierēdņiem un darbiniekiem, kuri strādājuši valsts un pašvaldību iestādēs. [32] Ticis nosūtīts uz ārstu komisiju veselības pārbaudei. Komisija atzinusi, ka sirdzis ar hronisku sirds muskuļu iekaisumu un abu [nesalasāms vārds] plīsumu. Slēdzienā norādīts, ka fizisks darbs nav piemērojams, tāpēc iztikas nodrošināšanai piešķirta invaliditātes pensija, kuras izmaksa gan nav uzsākta, jo ienākusi vācu armija. 23.12.1941 saskaņā ar reihskomisāra 26.10.1941 rīkojumu uzsākts izmaksāt pabalstu 15,- RM mēnesī, skaitot no 01.09.1941. Latvijas Republikas laikā aprēķinātās pensijas dokumenti skatīti 30.06.1943,21 domājams, lai atjaunotu pensijas izmaksu, atbilstoši ģenerālkomisāra izdotajiem noteikumiem par bijušās Latvijas brīvvalsts agrāko ierēdņu un darbinieku, kuri strādājuši valsts, pašvaldību un slimo kasu dienestā, pensijām. [32] Sabiedriskā darbība: 26.09.1935 uzņemts Latviešu veco strēlnieku biedrībā. [20] Rīgas ielu dzelzceļa strādnieku un kalpotāju arodbiedrības biedrs. Maksājis konduktoru arodbiedrības un bezdarba fonda mēneša nomaksas, taču to nav darījis regulāri. [4]1930. g. vairākas reizes aizņēmies naudu no pašpalīdzības fonda. Aizdevumi atmaksāti. [5] No Rīgas ielu dzelzceļa strādnieku un kalpotāju arodbiedrības pašpalīdzības fonda izmaksāti:- 10.05.1931 Ls 6,-, jo vienu darba dienu kavējis, vākdams ziedojumus arodbiedrības biedram J. Lorbergam; [5]
- 12.06.1934 Ls 50,- – mirušās sievas apbedīšanas pabalsts. [6]
15.02.1935 Rīgas ielu dzelzceļa strādnieku un kalpotāju arodbiedrības likvidācijas komisija konstatējusi, ka vekseļu portfelī skaitījies vekselis uz Indriķa Vulfsona vārda. Parāds – Ls 11,- – pēc vekseļa atmaksāts 18.03.1935. [7]
Laulājies ar Emīliju Ķipi 15.02.1920 Rīgas Sv. Jāņa ev. lut. baznīcā. [17] Atraitnis.
Laulājies ar Karlīni Krūzkopu 29.09.1934 Rīgas Sv. Pāvila ev. lut. baznīcā. [18] Laulība izsludināta 02.10.1934 Rīgas Dzimtsarakstu nodaļā. [31]
Pieprasījis zemi kā II kategorijas pretendents. 03.07.1935 Centrālā zemes ierīcības komiteja saskaņā ar zemes piešķiršanas komisijas 28.06.1935 atzinumu nolēmusi piešķirt zemes [25]/apbūves [20, 22] gabalu Ilūkstes apriņķa Ilūkstes pilsētā. [20, 22, 25]
10.12.1938 Rīgas notāram Pēterim Sockim iesniegts pirkšanas – pārdošanas līgums, kas noslēgts starp pārdevēju Indriķi Vulfsonu un pircēju Ādamu Krievānu par pārdevējam piederoša, Ilūkstes pilsētā atrodošos neapbūvēta zemes gabala Nr. 131F, ar zemesgrāmatu Nr. 198, kopplatībā 4450 m2 (vairāk vai mazāk, cik izrādīsies dabā, galīgi uzmērot un regulējot robežas), līdz ar piederumiem, tādā stāvoklī, kādā tas atradies, līdz ar visām tiesībām un pienākumiem, kas attiecās uz minēto zemes gabalu, pārdošanu par abpusēji nolīgtu summu – Ls 350. 31.12.1938 pēc notāra P. Socka 13.12.1938 pieprasījuma Ilūkstes pilsētas valde izsniegusi apliecību, kurā apliecinājusi, ka pirkšanas – pārdošanas priekšlīguma noraksts saņemts 16.12.1938 un ka pilsētas valde nolēmusi pirmpirkuma tiesības neizmantot. [22]
Dzīvojis Rīgā, Vanadziņu ielā 5-35; [8, 17] Aleksandra (Brīvības) ielā 186-13; [15] Robežu ielā 1-18; [8, 9 16] Robežu ielā 1; [17] Putnu ielā 32; [2, 17] Aleksandra (Brīvības) ielā 174-69; [8, 17] Brīvības ielā 174-69; [4, 11, 12, 30] Ūnijas ielā 25A-3; [11, 17] Ropažu ielā 7-3; [12, 14] Olīvu ielā 13-14; [14, 20-22] Irbenes ielā 5A-5; [13, 21] Ādažu pagastā, [13] Carnikavā, [14] „Mazstrautiņos”. [13] 1925-1927 [17] un 1931. g. [27] vasarās uzturējies Jūrmalā, Ķemeros, Smilšu ielā 4; [17, 27] samaksājot Ķemeru peldu nodokli Ls 1,-. [17] 16.08.1934 uzturējies Ķemeros, Parka ielā 2/4, lai atpūstos Ķemeru peldiestādē. [28]
Ārstējies 1. Rīgas pilsētas slimnīcā: 05.01.1926-12.02.1926. [17]
_____________________________
[A] Rīgas pilsētas valdes Pensiju komisijas protokolā [21] norādītais dienesta beigu laiks 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulkā – 01.08.1917 – ir pretrunā ar pulka pavēlē33 minēto bez vēsts pazušanas laiku – 20.08.1917. Anketā par uzņemšanu Latviešu veco strēlnieku biedrībā [20] I. Vulfsons pats norādījis, ka šajā strēlnieku pulkā dienējis no decembra 1916. g. līdz augustam 1917. g. No anketā veiktā pieraksta veida nav skaidri izsecināms, vai domāts viss augusts, kāds datums augustā, kas no atmiņas zudis, vai dienesta laiks noslēdzies jau jūlija pēdējā dienā.
[B] Rīgas pilsētas valdes Pensiju komisijas protokolā [21] norādīts, ka I. Vulfsons, konduktors Būvju valdes Ielu dzelzceļa uzņēmumā, atlaists uz Pašvaldības darbinieku dienesta likuma 32. p. pamata. Likuma 32. pantā [29] teikts: Papildu darbinieku var atlaist katrā laikā, izmaksājot algu par 2 nedēļām uz priekšu, vai arī uzteicot darbu 2 nedēļas iepriekš.
Avoti:
- https://raduraksti.arhivi.lv: Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Rīgas Sv. Jāņa (Riga, St. Johanni); 1892-1896 Dzimušie (latviešu) I draudze; 77. kadrs, 141. ieraksts.
- LVVA, 1376. f., 2. apr., 12536. l.,
- LVVA, 1497. f., 1. apr., 242. l., 465. lp.
- LVVA, 2771. f., 1. apr., 1.-4. l.
- LVVA, 2771. f., 2. apr., 33. l.
- LVVA, 2771. f., 2. apr., 34. l.
- LVVA, 2771. f., 2. apr., 35. l.
- LVVA, 2940. f., 1. apr., 21. l., 25. lp.
- LVVA, 2940. f., 1. apr., 24. l., 148. lp. o.p.-149. lp.
- LVVA, 2940. f., 1. apr., 25. l., 145. lp.
- LVVA, 2942. f., 1. apr., 2317. l., 54. lp. o.p.-55. lp.
- LVVA, 2942. f., 1. apr., 2318. l., 222. lp. o.p.-223. lp.
- LVVA, 2942. f., 1. apr., 5392. l., 70. lp. o.p.-71. lp.
- LVVA, 2942. f., 1. apr., 10512. l., 64. lp. o.p.-65. lp.
- LVVA, 2996. f., 20. apr., 28909. l., 1. lp.
- LVVA, 2996. f., 20. apr., 28910. l., 1. lp.
- LVVA, 2996. f., 20. apr., 28924. l.
- LVVA, 2996. f., 20. apr., 28939. l.
- LVVA, 3255. f., 3. apr., 4. l., 72. lp. o.p.-74. lp.
- LVVA, 4254. f., 1. apr., 605. l., 348. lp.
- LVVA, 5213. f., 16. apr., 120. l.
- LVVA, 5643. f., 1. apr., 124. l., 63.-66. lp.
- Aus den Kirchengemeinden. Getauft. Rigasche Stadtblätter, Nr. 20 (1893, 20. Mai), S. 162., 163.
- Aus den Kirchengemeinden. Getauft. Zeitung für Stadt und Land, Nr. 112 (1983, 21. Mai), S. [5.]
- Galīgi piešķirtās rūpniecības iestādes, apbūves gabali un t.t. Zemes Ierīcības Vēstnesis, Nr. 612 (1935, 19. jūl.), 10.-12. lpp.
- Kirchliche Nachrichten. Getauft. Düna Zeitung, Nr. 111 (1893, 21. Mai), S. [5.]
- Ķemeru peldiestādē ieradušos peldviesu saraksts : 27. jūlijā. Ķemeru Ziņas, Nr. 10 (1931, 9. aug.), 4., 7. lpp.
- Ķemeru peldiestādē ieradušos peldviesu saraksts : 16. augustā : no Rīgas. Ķemeru Ziņas, Nr. 14 (1934, 26. aug.), 5., 7. lpp.
- Pilsētu pašvaldības darbinieku dienesta likums. Valdības Vēstnesis, Nr. 60 (1931, 16. marts), 2. lpp.
- Rīgas Adresu Grāmata 1925. 1. gada gāj. Rīga : “Saturns” apgādībā, 1925. 60. [882.] lpp.
- Rīgas dzimtsarakstu nodaļā izsludināti… Rīts, Nr. 39 (1934, 3. okt.), 7. lpp.
- Svarīgi pārkārtojumi sociālā laukā. Tēvija, Nr. 101 (1943, 30. apr.), 2. lpp.
- Vulfsons Heinrihs [tiešsaiste]. [B. v.] : Latviešu strēlnieku saraksts 1915-1917, [b. g.] [skatīts 2016-03-31]. Pieejams: http://www.latviesustrelniekusaraksts.lv/Saraksts/V.html.
- Вольфсон Генрих Андреевич [tiešsaiste]. [B. v.] : Памяти героев Великой войны 1914-1918, [b. g.] [skatīts 2024-06-19]. Pieejams: http://gwar.mil.ru/heroes/chelovek_gospital1601714/.
- Вульфсон Генрих Андреевич [tiešsaiste]. [B. v.] : Памяти героев Великой войны 1914-1918, [b. g.] [skatīts 2024-06-19]. Pieejams: http://gwar.mil.ru/heroes/chelovek_gospital1625864/.
- Вульфсон Генрих Андреевич [tiešsaiste]. [B. v.] : Памяти героев Великой войны 1914-1918, [b. g.] [skatīts 2024-06-19]. Pieejams: http://gwar.mil.ru/heroes/chelovek_gospital1625846/.
Nav pesaistītu vietu
01.09.1917 | Notiek kaujas pie Mazās Juglas
Kauja pie Mazās Juglas bija otras nozīmīgākās Krievijas 12.armijas latviešu strēlnieku cīņas pēc Ziemassvētku kaujām. Aizsardzības kaujas Pirmā pasaules kara laikā notika gar otro Rīgas frontes aizsardzības līniju ar mērķi neļaut Daugavu forsējušajai Vācijas 8. armijai apmēram 30 000 vīru sastāvā aplenkt Rīgā esošās Krievijas karaspēka daļas. Kauja notika 1917. gada 1. un 2. septembrī Mazās Juglas upes krastos tagadējā Ikšķiles novada teritorijā un tajā piedalījās ap 6 000 2. latviešu strēlnieku brigādes karavīru. Kaujas pašā Rīgā nenotiek, taču atsevišķi artilērijas šāviņi pilsētā 1.septembra pusdienlaikā eksplodē Vērmaņdārzā, pārsit ūdensvadu un izraisa plūdus Aleksandra (Brīvības) ielā. 2.septembris Rīgā bija bezvaras periods, 3.septembrī vācieši ieņem pilsētu.