Pastāsti par vietu
lv

Indriķis Zīle

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
07.05.1841
Miršanas datums:
15.07.1919
Tēva vārds:
Bērtulis
Kategorijas:
Diriģents, Muzikants, mūziķis, Pedagogs, skolotājs, Uzņēmējs
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Tartu Raadi Cemetery

Indriķis Zīle bija Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents, ērģelnieks, komponists un Jāņa Cimzes vadītā Vidzemes skolotāju semināra skolotājs.

Dzimis 1841. gada 7. maijā Alojas draudzē Ungurmuižas ratnieka septiņu bērnu ģimenē.

„Esmu dzimis 1841.gada 7.maijā (pēc jaunā stila 19.maijā) Alojas draudzes Vīķu valsts „Vecdreimaņu” mājās pirtī apakš lāvas. Tur mans tēvs Bērtulis Zīle, pie saimnieka kalps būdams, arī dreimaņa darbu strādāja,” memuāros rakstījis Indriķis Zīle.
Mācījies Alojas draudzes skolā, kur atklājusies Zīles labā galva un dotības mūzikā, kas ļāva viņam uzsākt citu dzīves ceļu. „16. dzīves gadā to iecēla par staigu skolotāju, piedalot viņam 3 mājas, kurās divi reizes nedēļā bērniem bija jāmāca lasīt, pātarus skaitīt un garīgas dziesmas dziedāt. Bet Zīle mācīja bērniem arī tautas dziesmiņas,” rakstījis Alfrēds Kalniņš.
(“Latvijas Sargs”, 1919.g. 29.augusts)

Mācījies Vidzemes Skolotāju seminārā Valkā, kur viņa garīgais skolotājs bija Jānis Cimze, kura ideju ietekmē viņs atradās visu mūžu.

Indriķis Zīle seminārā mācījies no 1859.–1962.g. Starp 33 jaunekļiem, septītā kursa absolventiem Indriķis izrādījies pats daudzsološākais un semināra kursu beidzis ar ļoti labām sekmēm. Ne velti tieši viņu Cimze uzaicinājis par savu līdzstrādnieku. Seminārā Indriķis Zīle strādājis līdz 1867.g., bijis stingrs, bet taisnīgs skolotājs, tāpēc audzēkņi viņu ļoti mīlējuši un vēlāk atcerējušies, ka mūzikā, sevišķi ērģeļu spēlēšanā, Zīle devis sajūsminošu priekšzīmi ar savu korekto, daiļo un izveicīgo spēli.

Jānis Cimze kopā ar bijušajiem semināra audzēkņiem pierakstījis tautas melodijas un veicis to apdari četrbalsīgiem koriem. Cimzes pirmais palīgs šajā darbā bijis Indriķis Zīle. Laikā no 1870. līdz 1872.g. Valkā sagatavota krājuma „Dziesmu rota” izdošana. Tas bija reāls pamats I Vispārīgo latviešu Dziesmu svētku sagatavošanai. No 1867.g. Indriķis Zīle mācījis dziedāšanu Valkas meiteņu skolā, uzņēmies Valkas evanģēliski luteriskās draudzes ērģelnieka un kora diriģenta pienākumus. Nodibinājis Valkas vācu dziedāšanas biedrību “Sangerkranz” (“Dziesmu vainags”), sekmīgi vadījis tās jaukto kori.  

1873. gada 26.—29. jūnijā kopā ar Jāni Bētiņu bija Pirmo Vispārējo latviešu dziedāšanas svētku virsdiriģents, tā kopkorī bija 1003 dziedātāji.

1880. gada 17.—20. jūnijā kopā ar Jāni Bētiņu bija Otro Vispārējo latviešu dziedāšanas svētku virsdiriģents. Diriģēja kopkori ar 1653 dziedātājiem.

1888. gada 18.—21. jūnijā kopā ar Jurjānu Andreju un Vīgneru Ernestu bija Trešo Vispārējo latviešu dziedāšanas svētku virsdiriģents. Diriģēja kopkori ar 2618 dziedātājiem.

Līdz 1910. gadam bija Dziesmu svētku koru sacensību — Dziesmu karu žūrijas loceklis.

Valkā 31 gada vecumā Indriķis Zīle apprecēja savu bijušo skolnieci deviņpadsmitgadīgo Helēnu 
Skujeni, kas bija apveltīta ar labu balsi, bet diezgan sliktu muzikālo dzirdi. Viņu laulībā piedzima 
septiņi bērni – Johanna, Marija, Elza, Ansis, Arvīds, Roderihs, Herta. Visi bērni bija muzikāli un 
ļoti mīlēja mūziku.

Materiālo apstākļu spiests, Indriķis Zīle mūža otrā pusē pārcēlās uz Tērbatu un kļuva par vairāku muižu nomnieku un vēlāk pat to īpašnieku Igaunijā. Atstājis pedagoģiskos pienākumus Valkas Skolotāju seminārā, Indriķis Zīle tomēr līdz mūža galam palika Jāņa Cimzes ideju piekritējs.

Miris 1919. gada 15. jūlijā Tērbatā.

1981.g. Tartu, Raadi kapsētā uz Indriķa Zīles kapa tika uzstādīts tēlnieka Kārļa Baumaņa apdarināts milzu laukakmens no dzimtās Alojas apkaimes – Dziesmu svētku piemiņas cienīgs monuments.

Pieminot izcilo novadnieku, kopš 2001.g. ik pēc pieciem gadiem Alojā notiek Virsdiriģentu svētki, kuros piedalās Latvijas kori, Dziesmu svētku virsdiriģenti un Indriķa Zīles kuplais pēcnācēju pulks. Svētkos tiek stādīta Virsdiriģentu birzs, tajā augošie ozoliņi apliecina Latvijas kultūras dižgara 
ideju turpinājumu 21. gadsimtā.

1989.g. Valkā Cimzes 175. dzimšanas dienā pie kādreizējā skolotāju semināra, tagad novadpētniecības muzeja tika atklāta piemiņas vieta Jānim Cimzem un viņa līdzgaitniekam Indriķim Zīlem. 

2007.g. 30.novembrī Rīgas Latviešu biedrības Līgo zālē notika grāmatas „Indriķis Zīle un Dziesmu svētku sudraba lira” atvēršanas svētki. Grāmatā atrodama gadu gaitā vākta un apkopota informācija par Zīles mūžu un radošo darbību. „Šis vēstījums ir kā aicinājums ielūkoties mūsu atmiņu krātuvē un sastapties ar šī dižā vīra personību un devumu mūzikas kultūras antojumā. Apjaust, ka godbijība un majestātiskums, ko slēpj I.Zīles sejas vaibsti, nebūt nerada pārākuma apziņu, bet gan liek domāt par mūzikas izpratni, kas noteikti slēpjas katrā no mums. Tādēļ vēlējums – saglabājot vienkāršību, atrast to ceļu dzīvē un mūzikā, kas liktu ietrīsēties mūsu dvēseles stīgām,” tā grāmatas autoru un Zīles dzimtas pēcteču vārdā rakstījusi Daina Gavare.

Avots : Valkas novada bibliotēka 

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Bērtulis ZīleTēvs00.00.181409.01.1888
        2
        Anna ZīleMāte00.00.182008.10.1910
        3
        Ansis Volfgangs ZīleDēls12.04.187700.00.1945
        4
        Herta GrīnupeMeita00.00.188602.06.1961
        5
        Elza KrauksteMeita00.00.187500.00.1920
        6Mārtiņš ZīleMārtiņš ZīleBrālis28.01.186312.05.1945
        7
        Juris ZīleBrālis09.04.184704.04.1928
        8
        Maija ZīleMāsa
        9
        Helēna Liene ZīleSieva11.06.185300.00.1931
        10
        Romans Ēriks ZīleBrāļa/māsas dēls07.02.190023.08.1971
        11Elvīra PurgaleElvīra PurgaleBrāļa/māsas meita16.10.188009.08.1987
        12Elizabete ZīleElizabete ZīleBrāļa/māsas meita25.11.188220.07.1977
        13
        Alberts GrīnupsZnots04.03.187414.02.1953
        14
        Auseklis KraukstsZnots15.12.187403.09.1941
        15
        Margota ZīleSvaine17.09.186512.01.1943
        16
        Ingolfs ZīleMazdēls30.09.191725.10.1959
        17Aina ŠildeAina ŠildeMazmeita05.02.190805.06.1995
        18
        Margarita SidereMazmeita02.06.191329.06.2003
        19Jānis CimzeJānis CimzeDarba devējs03.07.181422.10.1881
        20Andrejs JurjānsAndrejs JurjānsDomu biedrs30.09.185628.09.1922
        21Ernests VīgnersErnests VīgnersDomu biedrs19.01.185025.05.1933

        26.06.1873 | I Vispārējie latviešu Dziedāšanas svētki

        I Vispārējie latviešu Dziedāšanas svētki notika 1873. gadā no 26. līdz 29. jūnijam (pēc jaunā stila: 8.—11. jūlijs), Rīgā. Tajos piedalījās 45 kori ar kopējo dziedātāju skaitu — 1003. No Vidzemes ieradās 34 kori (tai skaitā 5 no Rīgas) ar 699 dziedātājiem, bet no Kurzemes un Zemgales — 11 kori ar 320 dziedātājiem un orķestrantiem. Pavisam bija 1 019 dalībnieki, no tiem 1003 dziedātāji un 16 orķestri (791 vīrietis un 212 sievietes). Svētku virsdiriģenti bija Jānis Bētiņš un Indriķis Zīle.

        Pievieno atmiņas

        Birkas