Jaan Soots

LKOK nr.3/901

Soots, Jaan

Ģenerālmajors, virspavēlnieka štāba priekšnieks

* 1880.g. 12. martā Helme, Viljandi apriņķī.

+ 1942. g. 6. februārī Soļikamskā, Permas apgabalā.

[]

NKVD apcietināts 1940. g. 20. septembrī Tallinā. Pārvests uz Soļikamskas nometni.

SOTS (SOOTS) JĀNS Hendrika dēls

Igaunijas armijas Virspavēlnieka štāba priekšnieks, ģenerālmajors.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1880. g. 12. martā Vilandes apr. Helmes pag. 1898.-1899. g. mācījies garīgajā seminārā Rīgā.

Krievu armijā iestājies 1900. g. febr., 1904. g. beidzis Viļņas junkuru skolu, iedalīts 7. Somogickas grenadieru pulkā. Piedalījies krievu-japāņu karā. 1913. g. beidzis Nikolaja Kara akadēmiju, nosūtīts uz Kazaņas kara apg. štābu, kur dienējis līdz 1914. g. 

1. pasaules kara sākumā pārcelts uz 16. korpusa štābu. Piedalījies kaujās Galīcijā pret vāciešiem un austriešiem. 1916. g. nosūtīts uz 11. armijas štābu. Beidzis lidotāju novērotāju kursus Kijevā. 1917. g. nov. nosūtīts uz Ziemeļu frontes štābu, nozīmēts par 1. igauņu divīzijas štāba priekšnieku, kādu laiku pildījis divīzijas komandiera pienākumus. apbalvots ar Staņislava II, III šķiras, Annas II, III šķiras, Vladimira IV šķiras ordeņiem, krievu-japāņu kara bronzas meda??u, krievu-franču 1812. g. kara simtgades piemiņas medaļu. Romanovu dinastijas trīssimtgades piemiņas medaļu. 

1918. g. janv.-apr. slēpies no iespējamās apcietināšanas dažādās vietās Krievijā, pēc tam atgriezies Igaunijā un dzīvojis nelegāli Vilandes apkaimē. 

Igaunijas armijā iestājies 1918. g. dec., Operatīvā štāba, pēc tam Virspavēlnieka štāba priekšnieks. 1919. g. 17. sept. paaugstināts par ģenerālmajoru. Piedalījies miera sarunās ar Padomju Krieviju.

Atvaļināts 1920. g. 26. martā.

Igaunijas parlamenta (Riigikoga) 1.-5. sasaukuma loceklis (no Zemnieku savienības). 1921. g. janv-1923. g. aug., 1924. g. dec.-1927. g. martā kara ministrs, 1934. g. apr.-1939. g. Tallinas pilsētas galva. Augstākās karaskolas dibināšanas iniciators. Valsts padomes, Valsts Saimn. padomes, Kara padomes loceklis, vadījis Brīvības ciņu vēstures komisiju un Igaunijas Brīvības Krusta kavalieru savienību u.c. organizācijas. apbalvots ar Igaunijas Brīvības krusta I šķiras 1. pak., Igaunijas Ērgļa ordeņa I šķiras, Igaunijas Sarkanā Krusta pieminas zīmi. Polijas "Polonia Restituta", Francijas Goda Leģiona III šķiras, Somijas Baltās Rozes I šķiras ordeņiem, Igaunijas un Latvijas medaļām. 

1940. g. 20. sept. Tallina arestēts. 1941. g. jūn. pārvests uz Usoļlaga Soļikamskas nometni. 1941. g. 1. aug. apsūdzēts (KPFSR KK 58-4. 58-13). Miris Soļikamskā 1942. g. 6.febr.